Rāda ziņas ar etiķeti FUN. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti FUN. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2013. gada 10. marts

Dzīvokļa pirkšana 2012/13 - 3.Daļa - Dzīvokļa iegāde


Šis raksts ir turpinājums 3 rakstu sērijā par dzīvokļa iegādi 2012/13 gadā, Rīgā.

Saprotams, ka pats galvenais bija izvēlēties - kuru dzīvokli pirkt. Apspriežoties ar draugiem un izpētot šo jautājumu internetā, sapratu, ka ir 3 galvenie nosacījumi dzīvokļa iegādes procesā:

1) Atrašanās vieta;
2) Atrašanās vieta;
3) Atrašanās vieta. 

Viss pārējais esot mazsvarīgs, tomēr vieta, kur dzīvoklis atrodas, ietekmēs Tevi katru dienu un to izmainīt konkrētajam dzīvoklim nebūs iespējams. Tāpat ieteikums ir apskatīt pēc iespējas vairākus dzīvokļus vietās, kas apmierina pircēja prasības. Dzīvoklis nav zobu pasta, ko pērc regulāri, tāpēc labāk kārtīgi iepazīties ar tirgus piedāvājumu pirms pirkuma veikšanas.

Ņemot vērā šos argumentus sākām iepazīties ar piedāvājumu un arī - visai interesantas profesijas pārstāvjiem - mākleriem. Prātā nāk nekustamā īpašuma mākleri dažādās filmās, kas regulāri tiek attēloti visai pabriesmīgi. Neticami, bet fakts - tādi mākleri ir arī reālajā dzīvē. Gan "jāsamaksā par elektrību, tad to atkal pieslēgs", gan "nezinu, kur te var ieslēgt elektrību, bet man ir lukturītis, lai jūs varam šo dzīvokli apskatīt" bija reāli teikumi, ko dzirdējām skatoties dzīvokļus "jaunajos projektos", kas jau gadiem ir nodoti ekspluatācijā, bet nav izpārdoti. Tāpat nācās dzirdēt, ka visi jaunie projekti ir nekvalitatīvi, izņemot šo, ko jūs šobrīd skatāties, vai arī pārliecināšanu, ka mājā ar 30 dzīvokļiem katram dzīvoklim būs viena vieta automašīnai pagalmā, kur ir vieta 20 automašīnām. 

Brīnumi tika solīti ik uz soļa un arī mūsu dzīvokļa māklere, nebija izņēmums. Ētisku apsvērumu dēļ viņu vārdā nesaukšu, jo diez vai viņa ir sliktāka par saviem citiem amata brāļiem un māsām. Jautrība sākās jau ierodoties uz pirmreizējo dzīvokļa apskati - pēc 15 minūšu kavēšanās mums bija iespēja apskatīt dzīvokli, kurš atrodas "brīnišķīgākajā Rigas projektā". Katrs dzīvokļa sīkums tika uzskaitīts kā īpašā fīča, pat skats pa logu… "un te ir redz kāds skaists skats uz parku!", teica māklere norādot uz… kapiem. Saprotams, ka viņa improvizēja, pati nemaz nezinot detaļas par minēto dzīvokli, tomēr centās to darīt ļoti pārliecinoši. Tāpat mūsuprāt nevajadzīgais vannasistabas risinājums ar 2 neatkarīgām izlietnēm tika uzskaitīts kā neredzēta fīča, kuras reālo pielietojumu tā arī neesam izpratuši. Visbeidzot apskatot dzīvokli tika paziņots, ka atstātas tiks visas mēbeles un tehnika, ko pašlaik redzam, izņemot TV un mikroviļņu krāsni. "Saimniekiem nekas no šī vairs nav vajadzīgs." solīja māklere 1. dzīvokļa apskates reizē.

Sapratuši, ka minētais dzīvoklis ir foršākais no apskatītajiem un ietilpst mūsu budžeta rāmjos, Nonācām pie darījuma formēšanas. Šajā mirklī patiešām nopriecājos, ka iesaistīta ir starpniekfirma, kas gan zināja visus dokumentus, ko jānokārto, gan iespēju robežās kārtoja tos manā vietā. Cik veiksmīgi tas bija - spriediet paši:

Vērtējums
Viena no pirmajām lietām, ko nepieciešams izdarīt dzīvokļa iegādes laikā kredīta saņemšanai, ir dzīvokļa novērtēšana. Ar novērtēšanu nodarbojas vairākas firmas - mūsu izvēle bija par labu Arco Real Estate, ko varu rekomendēt pa visiem 100%. Sazinoties ar vērtētājiem noskaidroju, ka 3 istabu dzīvokļa novērtējums Rīgā izmaksās ap 70 LVL. Sākotnēji bija jāsarunā laiks, kad gan vērtētāja, gan māklere vai dzīvokļa īpašnieki var vienlaikus būt dzīvoklī. Vienojoties par laiku māklere izspēlēja vienu no saviem "mākleru jociņiem", pajautājot, no kuras firmas ir vērtētāja? Uzzinot firmas nosaukumu sekoja komentārs - jā, laba izvēle, es jau tur visus pazīstu. Šāda "visu pazīšana" gan man nepatika, jo vēlējos iegūt maksimāli objektīvu vērtējumu (cik rezultātā sapratu, vērtējumi tomēr šajā jomā ir objektīvi, jo pretējā gadījumā firmas riskē zaudēt ļoti vērtīgās vērtētāju licences). Māklerei par nelaimi visus viņa tur tomēr nepazina - vismaz ne meiču, kas ieradās vērtēt mūsu dzīvokli.
Viens no interesantākajiem mirkļiem bija vērtējuma saņemšana. kaut arī pie dzīvokļa kļāt tika piedāvātas atbilstošās zemes domājamās daļas un 1 autostāvvieta, vērtētāja atklāja, ka īpašumam pieder 2 autostāvvietas, zemes domājamās daļas ir tikai ~15% no īpašuma un, visbeidzot, dzīvoklī ir veikta nesaskaņota pārbūve, kuru nāksies saskaņot. Tāpat mēs bijām uzzinājuši, ka dīvāns tomēr tikšot no dzīvokļa izvākts un netiks pārdots komplektā ar dzīvokli. Kā man kāds draugs bija teicis - pērkot dzīvokli rēķinies, ka piepildīsies ļaunākais iespējamais scenārijs. 2 stāvvietas vienas vietā gan nav ļaunākais scenārijs, tomēr neatbilstības jau sāka parādīties.
Minētos argumentus, kas pakāpeniski atklājās vērtētājas izpētes rezultātā atklājām arī māklerei, cenšoties nokaulēt dzīvokļa cenu. Argumentu rezultātā izdevās nokaulēt cenu pa 1000EUR, kas viennozīmīgi bija patīkama atlaide, it sevišķi, ņemot vērā faktu, ka iepriekšējā kaulēšanās bija neveiksmīga. 

Līguma parakstīšana
Kā nākamais solis sekoja līguma parakstīšana. Uz līguma parakstīšanas dienu uzzināju, ka dzīvoklim ir atsevišķas zemesgrāmatas gan zemes domājamām daļām, gan dzīvoklim, gan stāvvietām. Ko man tas ietekmēja - neko daudz, ja neskaita trīskāršas maksas par atsevišķiem papīriem pie notāra. Līdz ar to solītās notāra izmaksas no kādiem ~100 LVL pieauga līdz 260. Tomēr šis nav vienīgais mirklis, ar ko man minētās dienas rīts palicis atmiņā. Minētajā dienā es pirmo reizi satikos ar mākslinieci, kurai minētais dzīvoklis piederēja pirms tam. Kā izrādās, viņa dzīvoklī nebija bijusi jau ilgāku laiku, un viņai bija savs viedoklis par mēbelēm, kas paliek dzīvoklī un kuras tiek aizvāktas. Tā rezultātā bez dīvāna no dzīvokļa tika aizvākti arī bāra krēsli, balkona krēsli un vēl viena gulta, ko bija solīts mums atstāt. Vienīgais, ko māklere mums varēja noteikt - tās jau nav manas mantas un jūs pērkat dzīvokli nevis tā mantas. Taisnība jau viņai ir, tomēr saskaņots bija pirkums ar visu, ko varat redzēt. Morāle un ieteikums citiem - jau sākotnēji vienoties par mantām, kuras paliks un kuras tiks aizvāktas. 
Pieminēt varētu arī "kaut kur noklīdušās dzīvokļa pasta kastītes atslēgas, ārdurvju atslēgu rezerves kopijas, inventarizācijas un komunikāciju lietu", no kurām dzīvokļa komunikāciju plānu tā arī vēl šodien neesam saņēmuši, pati interesantākā daļa tomēr sekoja turpinājumā - papīru parakstīšana Swedbank. Bankā bijām sarunājuši laiku pie mākleres izvēlētā notāra (kā māklere teica, notāri visur maksājot vienādi. Mani gan vēlāk apgaismoja, ka tā tas nemaz nav…). Ieradāmies laicīgi, pa ceļam mēģinot pierunāt iepriekšējo dzīvokļa īpašnieci tomēr atstāt bāra krēslus, jo bijām vienojušies, ka tie tomēr paliks - vienošanās gan bija bijusi ar mākleri, līdz ar to iepriekšējai īpašniecei tā bija gaužām vienaldzīga. 

Swedbank uzmetiens
Parakstījis visus sagatavotos papīrus un izejot no notāra kabineta uzklausīju negaidītu mākleres komentāru, ka tas vēl nav viss - vēl man būs jāmaksā par vēl dažiem notāra papīriem ~70 LVL par esošās Swedbank ķīlas noņemšanu. Pag, pag, pag… Konsultācijās 3 bankās (SEB, Nordea un arī šajā pašā Swedbank) jautājot, par kurām lietām jāmaksā man un kurām pārdevējam, tiku informēts, ka par esošas ķīlas noņemšanas papīriem maksā pārdevēja puse. Tas ir līdzīgi kā pārdodot auto es nomaksāju soda naudas, kuras apgrūtina auto pārdošanu, nevis pēdējā brīdī, kad visi citi papīri jau noformēti saku pircējam - tagad samaksā sodus un tikai tad varēsi pārrakstīt dzīvokli uz savu vārdu. 
Dotos apsvērumus izstāstīju māklerei, tomēr viņa apgalvoja, ka tā ir standarta lieta un es jau tikko parakstīju līgumu, kurā bija punkts, ar kuru es apņemos segt visus ar pārrakstīšanu saistītos izdevumus. Uz to es norādīju, ka līgums paredzēja, ka pārdevējs sedz visus izdevumus, kas varētu apgrūtināt dzīvokļa pārdošanu. Vārdu pa vārdam nonākam visai nepatīkamā diskusijā. Atceroties arī manas kredīta devēju bankas (SEB) ieteikumu nemaksāt par lietām, kuras būtu jāmaksā pārdevējam, es turpināju nepiekrist segt minētos izdevumus, kā rezultātā man radās iespēja aprunāties ar Swedbank darbinieci, kas pārstāvēja atņemto dzīvokļu pārdošanas nodaļu. Tai pat laikā mana sieva sazinājās ar mūsu Swedbank zelta apkalpošanas konsultanti, kurai izstāstījām minēto situāciju, uz ko mūs jau Swedbank darbiniece informēja, ka šo summu būtu jāsedz bankai. Rezultātā tā uzskatīja visi izņemot Swedbank īpašumu pārdošanas speciālisti un mūsu mākleri.
Aptuveni 15 minūšu ilgajā diskusijā visjautrāk bija pavērot mākleri - ja līdz tam viņa vienmēr tēloja jauko un draudzīgo, jo vienmēr ar mums runājās bez citu klātbūtnes, tad tagad viņai bija jānostājas vienā vai otrā pusē - vai nu mūsu, vai Swedbank. Pie tam, ar katru minūti aizvien reālāka izvērtās iespēja, ka mēs varētu pateikt - nē paldies, mēs dzīvokli nepirksim, kas māklerei varētu izmaksāt vairākus tūkstošus - to nu viņa ne pavisam nevēlējās. Savukārt nostāties pret Swedbank, kas viņai uzticēja dzīvokļa pārdošanu arī viņa nevarēja atļauties. Kāpēc Swedbank nevarēja nomaksāt šos 70 LVL? Tāpēc ka tas neesot viņu dzīvoklis, bet gan privātpersonas, kuras vārdā banka to pārdod. Uz to man bija arguments, ka tad jau pārdevējai par šo jāmaksā. Nē, jo pārdevēja nesaņems ne santīma no pārdošanas, jo visa summa nonāks bankai parāda segšanai. Kā paziņoja bankas pārstāve: "Pārdevējai nav naudas, ar ko nomaksāt šo ķīlas noņemšanu. Pie tam, viņa nesaņems ne santīma, līdz ar to viņai nav nekādas motivācijas vispār šo dzīvokli pārdot." Hm… Manuprāt, tikt vaļā no 5-6 ciparu parāda, neiekļūstot melnajos sarakstos - kā tā var nebūt motivācija? Ja visu naudu tūlīt var saņemt banka - vai tad tā nav bankai motivācija pārdot? Un kurš tad īsti ir pārdevējs? Banka vai bijusī īpašniece? Uz to man Swedbank pārstāve paziņoja: "Jūs jau tā saņēmāt nesaskaņotu atlaidi, kas jums nepienācās (domāts par 1000EUR, ko nokaulējām sakarā ar jau uzskaitītajām nepilnībām, kas sludinājumā nebija norādītas un ko māklere centās noklusēt) - mums nav nekādas intereses nākt jums pretī. Varam cenu pacelt atpakaļ pa tiem 1000EUR un tad mēs tos 70 LVL nomaksāsim." Diemžēl arī mans arguments, ka gan es, gan mana sieva esam jūsu klienti jau 8 gadus, tāpēc domājam, ka tas būtu tikai normāli, ja Swedbank segtu šo summu, kuru visi apgalvo, ka sedz pārdevēja puse saņēma vien atbildi - "nav svarīgi, ka bijāt mūsu klienti - kredīts jums būs citā bankā, kāpēc gan lai mēs vēl būtu jums pretim nākoši?"

Sapratis, ka šis ir pēdējais solis dzīvokļa iegādes procesā, ka esmu jau ap 300LVL iztērējis par pārējiem papīriem un cik bezjēdzīgi būtu dēļ šīs Swedbank cūcības atteikties no šī dzīvokļa iegādes, izteicu komentāru, kā rezultāts bija negaidīts - "Ņemot vērā, ka banka pārdod dzīvokli, kurš bankai nepieder un kuru apgrūtinošos izdevumus tāpēc banka ir izdomājusi, ka nevarot segt, kaut arī zelta apkalpošanas speciālisti jūsu pašu bankā atzīst, ka šos izdevumus Swedbank būtu jāsedz; ņemot vērā, ka pārdevēja, kas tiks vaļā no daudzu tūkstošu kredītsaistībām ir bez naudiņas un jebkādas intereses tikt vaļā no parādiem un līdz ar to nav spējīga segt šo maksājumu (jāpiebilst gan, ka vizuāli pārdevēja bija skaista jauna dāma, kas bija ļoti labi kopta un pārvietojās ar samērā dārgu auto), man nekas cits neatliks kā segt šīs izmaksas jūsu vietā…". Swedbank darbiniece vien noteica, ka tas labi, tad jau situācija ir nokārtota, kamēr pārdevēja par šādu apgalvojumu "sacepās", nokomentējot, ka viņa jau var vispār nepārdot! Parakstītās līgumsaistības ar mani un varbūt vēl kādas ar banku, par kurām es neko nezinu, gan šādu iespēju nepārdot vairs nepieļāva.

Lai vai kā - galvenā morāle ir - noskaidrojiet visas izmaksas, kādas jums būs jāsedz dzīvokļa iegādes procesā, par katrām no tām jau sākotnēji rakstiski vienojoties, kura puse tās segs. Tāpat jārīkojas ar kustamo mantu, kas nāks līdzi dzīvoklim - uzskaitiet visu kustamo mantu, kura dzīvoklī tiks saglabāta, lai pēc līguma parakstīšanas neuzrodas kādi jauni pārsteigumi. Atceraties arī katrā līgumā iekļaut soda sankcijas, kādas būs tās vai citas situācijas rezultātā - līgums bez soda sankcijām ir līdzvērtīgs līguma neesamībai. Visbeidzot - cīnieties par atlaidēm līdz pat līguma parakstīšanas brīdim. Mākleris nav jūsu draugs, ar kuru noteikti jāsaglabā labas attiecības - jūs, visticamāk, viņu nekad vairs nesatiksiet. Līdz ar to - dariet visu iespējamo atlaides saņemšanai.

Lai veicas visiem nākotnes dzīvokļu pircējiem - ceru, ka vismaz kāda daļa no manas pieredzes noderēs arī jums.

ceturtdiena, 2010. gada 21. janvāris

12.5 patiesības par vīriešiem


Pārpublicēts no draugiem.lv - precīzu linku vairs atrast neizdodas, tomēr source ir norādīts! :) Raksts ir veidots no sievietes viedokļa. Lai nu kā - jāatceras, ka visi vīrieši nav vienādi, tomēr arī katrā jokā ir daļa patiesības. Raksts:


12,5 atklājumi kopdzīvē ar vīrieti

No rīta, apmeklējot tualeti, es pamanīju, ka tualetes poda vāks ir pacelts. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājās apmeties vīrietis.

Kaut arī sākumā es domāju, ka viņš neiedzīvosies: viņi taču ir kaprīzi… Pirmkārt, viņš paziņoja: ja jau mēs esam nolēmuši dzīvot kopā, tad lietot prezervatīvu ir vienkārši nehumāni. Tiesa, neprecizējot – attiecībā pret ko. Iezīmējās varianti. Mīļoto, liekas, interesēja tikai viņš pats. Mani tas neapmierināja. Es apvainoju viņu egoismā un bezrūpībā. Viņš man ieteica iegādāties vibratoru. Es viņam atgādināju, ka dzīvojam AIDS laikmetā. Viņš teica, ka neesot Tāds. Es pagrozīju pirkstu pie deniņiem. Viņš sabāza koferī savas kaklsaites. Es šķībi pasmaidīju. Viņš aizcirta durvis. Es pārkrāsoju matus. Viņš atslēdza ar savu atslēgu.
- Knapi paspēju līdz aptiekas slēgšanai. Lūk, - viņš sniedza man mazu paciņu.
- Vai tad tu biji ruda?

Un tā: mēs sākām dzīvot kopā. Vakarā atgriežoties mājās, es jau vairs nesabijos no tā, ka logos deg gaisma. Un neteicu telefona klausulē: “Jūs ne turp piezvanījāt”, ja kāds izrunāja viņa vārdu. Papildus visam pārējam mans spilvens smaržoja pēc viņa odekolona. Mīļotais naktīs krāca, vilka segu uz savu pusi – un sega krita uz grīdas. Ne sev, ne citiem.

Viņš tualetē lasīja “SEX” un sauca pa spraugu: “Papīru!”
- “Izplēs pirmo lapaspusi. Un lai es to draņķi mājās neredzētu!”

Viesos viņš citēja Kantu. Katru dienu kāpa manam mincim uz astes, taisnojoties, ka netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Un nez kāpēc uzdāvināja man piepūšamo gumijas laivu. Viņš modināja mani naktīs ar skūpstiem, nošķaidīja vannas istabā spoguli ar zobupastu un ziemā dāvināja zemenes. Īsāk sakot, bija neatvairāms.

Manā mājā parādījās mūzikas centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta līdz vakaram. Hanteles gulēja zem gultas bezdarbībā. Sūcot paklāju, man katru reizi tās nācās pārstumdīt no viena kakta uz citu. Viesi vienmēr aiz tām klupa un krita. Kaimiņiene teica, ka tie dzelži maitā viesistabas estētisko izskatu. Neizturējusi es piedāvāju tās aizvākt uz pieliekamo. Mīļotais iedegās niknumā un atgādināja, ka vesels gars mājo tikai veselā miesā. Un izrādījās, ka viņš jau ir noskatījis svaru stieni sporta preču veikalā. “Muskuļi ir jātrenē,” viņš teica. Toties man tagad vienmēr pa ķērienam bija skūšanās putas.

Un galvenais, es pilntiesīgi varēju piedalīties draudzeņu sarunā “Bet manējais vakar”:
a) līdz rītam spēlēja kompjūterspēles,
b) visu dienu nogulēja zem mašīnas,
c) apēda nedēļas kotlešu krājumus,
d) sasita tasīti un apmainīja izdegušu lampiņu,
e) atkal smēķēja tualetē,
f) teica, ka seriāli notrulina,
g) visu vakaru skatījās boksu,
h) noslēpa manu telefonu grāmatiņu,
i) ir draņķis un asinssūcējs.

Īsāk sakot, kopdzīve ar vīrieti atnesa man kaudzi atklājumu. Patīkamus un ne pārāk.

* Pirmais atklājums: viņš ir.


* Otrais atklājums: viņš vienmēr grib ēst!
Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās manis neieredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, šņabis, makaroni. Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgais jautājams “Ko pagatavot vakariņās?” mani satrieca vairāk par “būt vai nebūt”. Es no niknuma kvēloju. Es bez pārtraukuma kaut ko cepu, vārīju, rīvēju un garšoju. Es pieņēmos svarā par trīs kilogramiem. Mīļotais vienmēr bija gatavs kaut ko apēst. Kad viņš ar frāzi: "Vai mums ir kas garšīgs?" skatījās ledusskapī 10 minūtes pēc pusdienām, man viņam gribējās iespert. Un aizcirst durvis. Es sapņoju, lai veikalu plauktos parādītos produkti ar uzrakstu: "Vīriešu ēdiens. 10 kg." Nopirki, un diena brīva.

* Trešais atklājums: viņš slēpa zeķes.
Ceru, ka ne no manis. Nē, nu tas, ka viņš tās valkāja, protams, man nebija noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus tekstilrūpniecībā, bet… atnācis no darba, viņš pirmām kārtām atrada klusāku vietiņu un tur, kā tāds kāmītis, pirms tam satinis mazā kamolītī, paslēpa zeķes. Un nekāda iespaidošana nelīdzēja, lai šie “pierādījumi” tiktu nogādāti vismaz līdz vannasistabai. Ar maniakālu stūrgalvību mans mīļais glabāja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un, liekas, bija gatavs noplēst grīdas līstes, lai tikai tur varētu noglabāt savus dārgumus.

* Ceturtais atklājums: viņš rakstīja testamentu katru reizi, kad viņam sāpēja zobs vai sākās iesnas.
Viņš stenēja, uhināja un īdēja kā ievainots bizonis. Pēc vārda “poliklīnika” izdzirdēšanās viņam sākās smakšanas lēkmes un viņš klauvēja pie manas žēlsirdības, lūdzot viņu piebeigt lai tikai izbēgtu necilvēciskām mokām. Turot mani pie rokas, viņš cēlsirdīgi deva padomu pirms pārdošanas pārkrāsot veco opeli. Un, kā jau īsts vīrietis, aizturot raudas pirms nāves, šķīrās no sev sirdij tik mīļām lietām: mūzikas diskiem, mobilā telefona un avīzes “Sports”.

* Piektais atklājums: viņš prata klusēt.
Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt, blenžot televizora ekrānā un neizdvest ne vārda. Ja viņam dotu vaļu – viņš, cilvēks, kurš zināja divas valodas un kuram bija augstākā izglītība, iegrožotu saziņu ar mani trīs frāzēs:
a) “labrīt, dārgā”,
b) “kas mums ir vakariņās, mīļā”,
c) “nāc pie manis…”

Taisnības labad gan jāpiebilst, ka viņa sarunas ar māti un saviem paziņām arī neizcēlās ar īpašu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko draugu balstījās uz kopīgu futbola spēļu skatīšanos un iespaidīgu komentāru birdināšanu:
- Piespēli, padod piespēli, es teicu!
- Nu mēsluvabole.
- Andri, padod alu…

* Sestais atklājums: spējot dienām klusēt, viņš necieta klusumu.
Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to, ka muzikālajam centram viņš pieskārās biežāk nekā man, viņš nekad neatrāvās no televizora, pārslēdzot kanālus gaismas ātrumā. No sākuma līdz beigām mans mīļais skatījās tikai ziņas un sporta pārraides. Visu pārējo laiku viņš spaidīja pulti. Bildītes uz ekrāna zibsnīja kā mežonīgā kaleidoskopā. Man no tā reiba galva. Un nedod dievs nejauši nostāties uz līnijas starp viņu un televizoru. Momentā sekoja ass, diplomātisks demaršs: “Paej nost no ekrāna!”

* Septītais atklājums: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju. Viņa īpašumā skaitījās:
a) vieta pie galda,
b) mīļākais krēsls.

Pat viesi nedrīkstēja sēdēt uz viņa ķeblīša virtuvē. Un nabaga kaķis kā lode izlidoja no mīkstā krēsla, tikai izdzirdot pazīstamos smagos soļus.

Es robežas nepārkāpu. Sievišķīgā intuīcija man teica priekšā, ka labāk netīkot uz vīrieša troni, viņa svēto krūzīti un majestātiskajām čībām. Turpretī var paslēpt nīstās hanteles vai pat nodot tās metāllūžņos – mans dārgais sportists vērtīgo mantu zudumu diez vai pamanītu.

* Astotais atklājums: uzraudzība un kontrole.
* Ar ko tu runāji pa telefonu?
* Kas ir tas briļļainais tips fotogrāfijā?
* Kur biji no četriem līdz pieciem?
* No kurienes tev šie auskari?
Atbildes:
ar draudzeni;
mans brālis;
frizētavā;
tu uzdāvināji.

* Devītais atklājums: es vairs nevarēju stundām gulēt aromātiskajās vannās.
Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis par katru cenu centās iekļūt telpā. Te viņam steidzami bija nepieciešama zobu suka. Te asa vajadzība apskatīt jau divus mēnešus pilošo krānu. Te interesēja, vai viņš ievietosies vienā vannā kopā ar mani un cik daudz ūdens izspiedīs Arhimēda likums. Te viņam pēkšņi bija kļuvis skumīgi vienam un viņš dīdijās gar durvīm, klauvējot pie manas sirdsapziņas: “Es ciešu no saskarsmes trūkuma!” Taču man atlika tikai iziet, kā cietušais tūlīt atgriezās savā krēslā.
“Ei, un kā tad ar Arhimēda likumu?” jautāju.
“Ieiešu dušā,” attrauca mīļais un iebadīja degunu avīzē.

* Desmitais atklājums: viņam auga bārda.
Auga, protams, arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā. Taču agrāk uz randiņiem viņš nāca gludi skuvies. Tagad redzēju viņu gandrīz cauru diennakti… Man sāka lobīties āda uz sejas.

* Vienpadsmitais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus!!!
Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties nevienā no divām viņa puslodēm. Kaut gan, es domāju, viņš palaistu garām arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos. Un uz ielas.
“Uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm. Laiks pirkt šampanieti,” tika dziļdomīgi secināts.

* Divpadsmitais atklājums: viņš izrādījās briesmīgi nepraktisks.
Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko iesmērēja tirgus sievas. Un vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. “Es tevi mīlu,” teica viņš, sniedzot ziedus.

* Divpadsmitais ar pusi atklājums: viņš mani mīl.
Vispār dzīve ar vīrieti ir kā šaha spēle. Nemitīga sacensība ar nerakstītiem, neskaidriem noteikumiem.
- Tā zirgs neiet.
- Muļķīte... kā tad tas iet?
- Divi lauciņi uz priekšu, viens sāņus.
- Lai kaimiņš tā iet. Es iešu tā…
- Kopš kura laika tādi noteikumi?
- Kopš pagājušās minūtes…
- Es teicu!
- Ej, mīļā…

piektdiena, 2010. gada 15. janvāris

Mana mīļākā reklāma

Gadu gaitā ir redzētas simtiem un pat tūkstošiem dažādu reklāmu. Un tomēr - tā labi padomājot - mana mīļākā reklāma no visām ir šī! :)



Priecāšos par linkiem komentāros uz jūsu mīļākajām reklāmām!

pirmdiena, 2009. gada 7. decembris

Vecā labā patiesība par vīriešiem

Veca un laba patiesība par vīriešiem (kopēts no draugiem.lv). Lielākajai daļai var piekrist! :)

1. Tavas telefonsarunas ilgst 30sekundes.
2.Filmās kailas biežāk rāda sievietes.
3.Nedēļas atvaļinājumam tev pietiek ar vienu koferi.
4.Nav nepieciešams sekot, kurš no draugiem ar ko mīlējas.
5.Rinda uz havaju ir par 80% īsāka.
6.Tu pats spēj atvērt visas pudeles.
7.Draugiem ir nospļauties par tavam raxtura izmaiņām.
8.TV kanālus pārslēdzot,tev nevajag apstāties ilgšk par 5sekundēm uz kanālu.
9.Tavas pakaļas forma neiespaido darba piedāvājumus.
10.Orgasmi vienmer ir īsi.
11.neuzbrūk puiši vārtsargu maskās.
12.nevajag vienmer nēsāt līdzi somu ar pirmās nepieciešamības lietām.
13.kad tevi kritizē tu nekrīti panikā ka visi tevi neieredz.
14.Garāža un TV pults ir tikai tavas.
15.Precības nokārtojas pašas no sevis.
16.Ja kāds tevi aizmirst kaut kur uzaicināt viņš joprojam bus tavs draugs.
17.Tavas apakšbikses maksā 5ls pa trim.
18.Tev nav jāskuj nekas zemāk par kaklu.
19.Darbabiedri nespēj tevi novest lidz asarām.
20.Nav jāaizmieg blakus spalvainai pakaļai.
21.Ja nēesi aprecējies lidz 34gadu vecumam neviens tam nepievērš uzmanību.
22.Viss kas ir uz tavas sejas ir īstā krāsā un formā.
23.Sēžot mašīna blakus vadītājam vari izbaudīt klusumu.
24.Visas problēmas vari atrisināt ar ziediem.
25.90% no laika kad neguli domā par sexu.
26.Ar trijiem pāriem apavu tev ir vairāk nekā pietiek.
27.Neviens nepārtrauc anikdoti kad ienāc telpā.
28.Kad tev ir karsti vari novilkt krekliņu.
29.Auto pārdevēji var tev nemelot.
30.Tev ir pofig vai kāds redz tavu jauno frizūru.
31.Vari ar čomu klusējot skatītie hokeju neplosot sevi ar jautājumu: Vai tikai viņš nav dusmīgs uz mani?
32.Visu mēnesi tev ir vienāds garastavoklis.
33.Nebrauksi uz citu DUS tikai tāpēc ka šī ir pretīga.
34.Māki alus pudeli attaisīt vismaz 20 dažādos veidos.
35.Neviens nekad nelūr uz tavām krūtim kad sarunājies ar kādu.
36.vari ieskriet pie drauga bez nelielas dāvanas.
37.Ja nepiezvanīsi draugam noteiktajā laikā, viņš nevienam nestāstīs cik ļoti esi mainījies.
38.Nekad nelaidīsi garām iespēju nodarboties ar sexu tikai tāpēc ka tev nav garastavoklis.
39.Nav jāatceras dzimšanasdienas un kāzu gadadienas.
40.Ja kāds cits ierodas uz ballīti tādās pat drēbēs kā tu, jūs varat kļūt par labiem draugiem.

Vīriešiem ir viegla dzīve bet ja nebūtu sievietas tad vīriešiem nebūtu vērts dzīvot.

trešdiena, 2009. gada 2. decembris

Amazing parking


Reizēm daži cilvēki spēj dabūt gatavas visneiedomājamākās lietas... Mums atliek vien jautājums - kā kaut kas tāds vispār ir iespējams???

svētdiena, 2009. gada 29. novembris

Dibenmati


Šodien spoki.lv izlasīju foršu rakstu, kas it kā esot pārpublicēts no draugiem.lv domubiedriem. Lai nu kā - uzrakstīts ir tiešām tēlaini un funny! Pie viena - jāizsaka līdzjūtība autoram! :) (Bilde ņemta no ning.com, cik zināms, nav autora... :) ).

Pārpublicētais raksts:

Nekādā gadījumā neskujiet savu dibena apmatojumu. Nesen es pieļāvu savu mūža lielāko kļūdu un nu es vēlos padalīties ar savu stāstu, lai jūs varētu mācīties no manas kļūdas. Tas viss sākās ar manu problēmu normāli pakakāt.

Nē, man nebija aizcietējumi, tā nebija arī kakāšanas regularitāte — tā bija kakāšanas tehnika. Liekas, mani dibena mati bija atauguši tik gari, ka mazās fekāliju bumbiņas (ziemas ķirši - red. piez.) sāka ķerties mana dibena biezajos džungļos. Tas mani padarīja traku, ZINOT, ka vēl ir kaut kas ko nokratīt no dibena, bet dēļ šiem lipīgajiem sūdiem, kas karājas mana dibena matos, to nav iespējams izdarīt. Galu galā man būtu divas iespējas: vai nu ar papīru uzmanīgi nokabināt šos kukulīšus (kas prasītu ļoti lielu precizitāti, par cik es neredzu, ko es tur daru), lai izvairītos no šī radījuma izsmērēšanas pa visu dibena spraugu, vai arī vienkārši brutāli slaucīt un cerēt, ka varēšu visu notīrīt pirms pods nebūs pārbāzts ar papīriem, tādejādi zaudējot iespējas to visu noskalot.

Es apdomāju savu problēmu un nolēmu rīkoties pēc tobrīd šķietami spožās idejas. "Tas taču ir mans dibens un mani dibena mati, vai ne? Tad kāpēc gan man šos matus vienkārši neiznīcināt, jo tad manas pļekas birs kā smērētas" Es pie sevis domāju. Šis paziņojums ieies vēsturē kopā ar citiem nožēlojamiem paziņojumiem, kā "Cik gan daudz indiāņu tur varētu būt?" vai "Šī ir piemērota diena lai brauktu", vai arī "Lūk AOL tagad ir pilna pieeja Usenet". Un tiem pievienosies arī mana ideja par dibena skūšanu.

Šo tik ļoti atbildīgo operāciju veicu tajā pašā naktī ar lētu, vienreiz lietojamu skuvekli un dvieli uz kā sēdēt. Sākot no apakšas, no dibena spraugas, līdz pat dibena vaigiem, sāku grūto atbrīvošanos no dibena matiem uzdevumu. Normālos apstākļos vajadzētu skuvekli attīrīt no saskūtajiem matiem un dažādām gļotām, ko es arī darīju, tam izmantojot dvieli. Lēnām, mani dibena kalni un dibena sprauga sāka līdzināties maza bērna dibenam. Visbeidzot, pēdējo reizi iztīrīju skuvekli un apskatīju savu darbu. Dvielis bija pilns ar dibena matiem, bet pats dibens bija gluds un maigs kā zīds. Es pasmaidīju, domājot, ka nu manām bēdām ir gals.

Viss tikai sākās.

Tagad man ir liels respekts pret dibena apmatojumu. Gluži kā visam, ko Dievs ir radījis, ir liela nozīme eksistencē. Tikai dienu pēc sava varoņdarba, sapratu cik liela nozīme ir tam, ka tev ir matains dibens. Pirmkārt, apmatojums nodrošina berzi. To es sapratu jau nākošajā dienā, kad es izgāju ārā no mājas lai dotos uz mācību stundām. Pēc uziešanas pa trepēm uz otro stāvu, sākot svīst, sajutu kaut ko nepatīkamu. Sviedri krājās manā dibena spraugā un radīja nepatīkamas sajūtas maniem dibena vaigiem, kad ik uz katra soļa tie sāka slīdēt viens gar otru. Domāju aiziet uz tualeti un noslaucīt dibenu, bet bija jāsteidzas uz stundu. Galu galā nodomāju, ka gan jau sažūs.

Tie sažuva. Diemžēl sažuva kopā ar mikroskopiskām kaku daļiņām, kas atradās pie manas atveres. Kad es piecēlos kājās, mani dibena vaigi bija salipuši kopā ar gļotaino, lipīgo sviedru un kaku masu. Līdz es sāku ceļu savām kojām, sāka niezēt. Velns, kā niezēja Likās, ka vesels skudru pūznis ceļo uz augšu un leju starp maniem dibena vaigiem. Cīnoties ar vēlmi pakasīt dibenu, es paātrināju tempus, lai tikai ātrāk tiktu uz kojām.

Diemžēl šī nodarbība lika man atkal svīst, un līdz es tiku līdz savai istabai, mani dibena vaigi atkal slīdēja viens gar otru, turpu šurpu, kā divām uzbudinātām vardēm. Es ātri novilku bikses un nostājos ar dibenu priekšā ventilatoram un pavēru savu dibenu pret to. Līdz ko es pavēru savus dibena vaigus, uzvirmoja šausminoša smaka, kas piepildīja visu istabu. Visi suņi četru kvartālu rādiusā sāka gaudot. Tas bija pats lielākais murgs, kad mana dibena nobriedinātā sviedru un kaku smaka saplūda ventilatorā un tad no ventilatora pūta man sejā. Es cīnījos ar vemšanu, kamēr mans dibens izdalīja asu smaku, kurā bija sajūtams sviedru un paša kaku aromāts, kuru man sejā pūta ventilators. Un prātā bija tikai viena doma: "Tā tas turpināsies līdz ataugs dibena apmatojums. Nedēļām ilgi."

Vēlāk, cīnoties ar savu problēmu, es pie katras izdevības slaucīju dibenu. Es atklāju vēl vienu dibena matu priekšrocību — ventilāciju. Katru reizi, kad es palaidu pirdienu, tas palika iesprūdis starp dibena vaigiem. Acīmredzot sārtie brāļi bez matiem, var radīt vakuumu, kad tie ir saspiesti kopā, kas radīja tracinošus pirdienus, kas ceļo starp dibena vaigiem, kā apmaldījies žurka.

It kā ar to nebūtu pietiekoši daudz mocības. Tagad es piedzīvoju jaunas mocības. Kā jebkurš, kas ir jebko noskuvis zina, ka apmatojumam ataugot, tas vispirms parādās kā rugāji. Iedomājies savu dibenu kā divas dienas neskūtu bārdu. Lūk, tas ir tas, ar ko es tagad cīnos. Tās ir ellīgas mokas. Ir bijušas tik daudz reizes, kad paskatos pa logu un nodomāju, kāpēc gan neizlekt pa to un neizbeigt savas mokas, kā slapjai peļķei uz asfalta, nevis turpināt izciest konstantās agonijas...

otrdiena, 2009. gada 6. oktobris

Jociņš par juristiem... :)



Kolēģis šodien iedeva vienkārši ideālu aņuku! Vismaz man patika! :)

Universitātes tiesībzinātņu fakultātes profesors eksāmenā jautā studentam:

- Ja jūs vēlētos uzcienāt kādu ar apelsīnu, ko jūs viņam teiktu?
- Lūdzu, cienājieties!
- Ak dievs, jūs taču esat jurists!
- Nu, labi. Tad es teikšu: "Ar šo es bez viltus, maldības un spaidiem piedāvāju jums visas man piederošās tiesības, labumus, priekšrocības un citas intereses pār īpašumu, kurš man pieder uz likumīga pamata, nav pārdots, ieķīlāts vai kā citādi apgrūtināts ar saistībām, parādiem un trešo personu prasībām, tālāk sauktu par "APELSĪNU", kopā ar visiem tā piederumiem - mizu, mīkstumiem, sulu un sēkliņām, ar tiesībām izspiest sulu, sagriezt, sasaldēt vai kā citādi patērēt, izmantojot jebkādas ierīces vai palīglīdzekļus, kādi eksistē šobrīd vai kādi tiks izgudroti nākotnē vai arī bez minēto priekšmetu palīdzības, kā arī tiesības nodot augstākminēto īpašumu trešo personu valdījumā vai īpašumā ar visiem tā piederumiem - mizu, mīkstumu, sulu un kauliņiem vai arī bez tiem."

otrdiena, 2009. gada 21. jūlijs

Padomdevējs - vīrietis

Zinu, ka vecs joks, tomēr riktīgi labs (tiesa gan - angliski, tā ka sorry tiem, kam tā ir problēma) it sevišķi tiem, kas šo vēl nezin... :) Kaut kur esmu pat lasījis, ka tas ir reāls, kas teorētiski arī varētu būt iespējams.


Why men should not write advice columns.

Dear John
I hope you can help me. The other day, I set off for work leaving my husband in the house watching TV. My car started stalling and then it broke down about a mile down the road and I had to walk back to get my husband's help. When I got home, I couldn't believe my eyes. He was in our bedroom with the neighbor's daughter! I am 32, my husband is 34, and the neighbor's daughter is 19. We have been married for ten years.
When I confronted him, he broke down and admitted that they had been having an affair for the past six months.
He won't go to counseling and I'm afraid I am a wreck and need advice urgently.
Can you please help?
Sincerely,
Sheila


Dear Sheila:
A car stalling after being driven a short distance can be caused by a variety of faults with the engine.
Start by checking that there is no debris in the fuel line. If it is clear, check the vacuum pipes and hoses on the intake manifold and also check all grounding wires. If none of these approaches solves the problem, it could be that the fuel pump itself is faulty, causing low delivery pressure to the injectors.
I hope this helps,
John

ceturtdiena, 2009. gada 9. jūlijs

Kreisais pagrieziens Maskavā

Nesen noskatījos uz vienu Bembistu, kas daļēji pa zālīti, daļēji pretējo joslu apbrauca korķi un veica kreiso pagriezienu. Nodomāju - njā - tā tai Latvijā brauc. Tomēr, ja paskatās uz Maskavu, tad var redzēt, ka mums vēl ir kur augt... :)

trešdiena, 2009. gada 1. jūlijs

Himna izlaidumam


Un tas mirklis būs klāt jau mazāk kā pēc 24 stundām. Un būs jādzied arī himna. Tāpēc - varbūt arī datoriķu/fizmatu meitenes vēlētos iemācīties pasniegt himnu ar :) šovu?! :) Varētu taču sarīkot šim līdzīgu pārsteigumu... :)

otrdiena, 2009. gada 9. jūnijs

iPhone 3GS Latvijā jau jūlijā

Vakar, kā jau es, uzmanīgi sekoju līdzi Apple WWDC konferencei, kuras laikā papildus citām brīnišķīgām lietām tika prezentēts arī jaunais "iPhone 3G S". Nospriedu, ka beidzot būtu īstais laiks arī man tikt pie iPhone, tomēr ne TUAW, ne Engaged nepublicēja datumu, kad iPhone būt pieejams Latvijā. Nu ko - šodien nosūtīju meilu LMT ar jautājumu:

"Sakiet, lūdzu, kad Latvijā būs pieejams jaunais iPhone 3GS?"
saņēmu atbildi:

"Šobrīd mūsu rīcībā nav šādas informācijas. Aicinam sekot jaunumiem LMT mājas lapā: http://www.lmt.lv/lat/sakumlapa".

Protams, viss jau būtu ok, ja vien neizrādītos, ka prezentācijas laikā ir bijis arī šāds slaids:



Hm... interesanti, ka Apple prezentē iPhone parādīšanos LV jau 9. jūlijā, kamēr paši izplatītāji LMT par to vēl neko nemaz nezin...

trešdiena, 2009. gada 8. aprīlis

pirmdiena, 2009. gada 6. aprīlis

Nelielam smaidam no Gata Šļūkas



Gata Šļūkas karikatūra no Latvijas avīzes. Manuprāt, ideāla! :)

trešdiena, 2009. gada 25. februāris

Auto ziemas prieki



Bija jau dzirdēts par autobraucējiem uz ezeriem un dīķiem, bet gan jau ne tikai es, bet arī daudzi citi nav bijuši uz Božu ūdenskrātuves un redzējuši, kas tur notiek.
Ņemot vērā ātrumu, auto blīvumu - jāsaka, ka visai traki... Bet nu - paši jau izvēlas ko un kā darīt! Forši jau beigās ieraudzīt arī komerctransportu uz ledus! :)

piektdiena, 2009. gada 30. janvāris

Nepaveicās...

Ja vēlies izdarīt noziegumus, tad dari to gudri. Ja gudri nemāki, tad vismaz tad, kad TEvi noķer policija, mūc gudri. Citādi sanāks kā dažiem labiem Jaunzēlandē.
http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/asia-pacific/7857469.stm
Bet, ja nopietni, noziegumiem nē! :)

trešdiena, 2009. gada 7. janvāris

The New MacBook Wheel

Apple jaunais un revoliucionārais MacBook Wheel! Kas gan var būt labāks par šo!!!

ceturtdiena, 2008. gada 25. decembris

Pasaciņa par Latviju

Postfactum.lv ir pārpublicējis pasaku par Latvijas 2309. gada sagaidīšanu. Tā teikt - 5 jautrības minūtēm: links

trešdiena, 2008. gada 24. decembris

Ziemassvētku pantiņi



Man regulāri Ziemassvētkos nākas meklēt kādu piemērotu pantiņu... un tā gadu no gada. Šoreiz gan paveicās. Par laimi Dienas bizness ir publicējis pietiekoši daudz šodienai īpaši piemērotu pantiņu, kas var noderēt sveicienu nosūtīšanai - dažus no tiem atļaušos pārpublicēt arī savā blogā. Protams, lielākā daļa ir saistīti ar ekonomiku, bet tāda šodien ir arī mūsu ikdiena!

Nu ko - Priecīgus Ziemassvētkus!

PS: Karikatūras autors - Gatis Šļūka

Zaķēns mežā ezi sauc:
Kur gan palicis mans draugs?
Latvijā vairs nestrādā,
Nodokļus ar nemaksā.
Vāverīte kokā smej-
Velti draugu meklēt ej!
Jaunzēlandē aizlaidies,
Aitu ganos pieteicies!
/V. Lēvalde/

Mūsu Atis Slakteris
Sola Salavecītim:
Pantiņu Tev skaitīšu
Bet to tagad neteikšu.

Salavecis nesaprot
Vai tam dāvaniņu dot
Gribētāji rindā stāv
Visiem prieki jāgādā
/I. Mārtiņa/

Katrā Eiropas valstī
Maza recesija,
Ne čiku, ne grabu
Sēž iekšā viņa.

Kad pāri banku sektoram
Krīzes pazīmes vijas un jūk,
Tad ziņkārais bankrotiņš
Laukā sprūk!
/D. Preisa/

Finanšu krīze
Veļas pa gaisu.
Sētā nāk jurists
Ar līguma maisu.
Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns, -
Bet, kur tas bija bijis,
Ātri izslēdzās guns.
/V. Vikmanis/

Velk ragaviņas Vinetiņš,
sēž iekšā kareivji.
Viņš budžetu ir nocirpis,
Tam līdzi bērīti!
/V. Lēvalde/

Salavecis neparasts
Ziemassvētkos atnācis
Nav tam dāvanu, ne kā
Tikai nauda padomā.
/I. Mārtiņa/

Skaitiet visi pantiņus
Angļu mēlē skanīgā
Bet ja nezinat - nekas
Nothing special derēs ar’
/I. Mārtiņa/

Ziemassvētki atnākuši
Rakstītām kamanām
Salavecis parādā
Palicis par dāvanām
/I. Mārtiņa/

Paskaties uz eglīti,
Redzi bumbas deglīti?
Nu ir beidzot klusi, klusi
Kredītkrīze pienākusi!
/V.Vikmanis; R. Spakovska/

Ziemassvētki sabraukuši
Naudu latvjiem atnesuši
We will be taupīgi
Bet dalītāji – savtīgi
/V. Lēvalde/

Pīrāgam nabagam nav neviena gala
Bērziņpāris kopš Meteņiem dzīvo tumšā alā
/G. Gleizde/

Atis lepnā intervijā
Aizmirsis bij krīzi
Kādēļ gan tam neaizmirst
Atpūšoties Brazīlijā?
/J. Lasmanis/

Pie eglītes sēž kreditors
Tam rokās vekselis
Viņš nezin, kur nolikt to
Jo aizbēdzis ir debitors.
/J. Lasmanis/

Mīļo salavecīti
Aizdedzini svecīti
Elektrību atslēguši
Gāzes vadu aizslēguši
Lai mēs redzam gaismiņā
Kas ir tavā maisiņā
/R. Spakovska/

Salaveča sniegbaltīte
Šogad ballē nepiedalās
Alga mazāka uz pusi
Jāpiepelnās ārzemēs
/I.Mārtiņa/

Reiz mežā dzima eglīte
Un mežā auga tā.
Tik nezināja muļķīte,
Ka mežs ir apķīlāts!
/V. Lēvalde/

Krīzes dvaka nāsīs cērt
Ausīs bada laiki brēc
Kredīts drūmā dīķī mērc
A' man pofigs - ir Ziemassvētki
/J. Lasmanis/

Pēc finanšu krīzes zemeslode smaržo
Un dažās mājā svētku galds nav klāts.
Ir egles zaros sveces jādedz,
Lai SVF kredīts ceļu redz.
/V. Vikmanis/

Žurnālisti skaļi raud-
PVN ar badu draud!
Avīzes vairs nepirks ļaudis,
Vairums krišnu zupu baudīs..
/V. Lēvalde/

Velk ragaviņas Godmanis
Sēž iekšā Slakteris
Sniega nav un naudas nav,
Nekas sevišķs nav noticis...
/A.Aune/

Gribu naudu, gribu naudu,
Kas to naudu gribināja?
Slakters naudu gribināja,
Veldres zirgus pārdodams
/A.Aune/

Velk ragaviņas Godmanis
Sēž iekšā Slakteris
To naudas koku nocirtis
Līdz pašai saknei viņš.
/A.Aune/

Salūtam, kad naudas nav
Jāizlīdzas, kā vien var
Daudzās mājās mierīgi
Tiek dedzināti rēķini
Samaksāt tos naudas nav
Citās mājās eglītē
Tukša bankas kartīte
Baņķieri gan klusi klausi
Eglē latus sakāruši
Celtniek` zēni prātīgi
Pārdevuši ķellīti
Uztraukušies valstsvīri
Nav kas pilda zeķīti
/R. Spakovska/

Zvaniņš skan, zvaniņš skan
Finanšu krīze nāk...
Maki tukši tev un man visi bērni raud.
/V.Vikmanis/

Ai, bagāti Kalvīšgadi,
Bankrotiņa nesējiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
I` mājiņa apķīlāta.
/D. Preisa/

Visi, kas man atsūtīja laba vēlējumus Jaunajā 2008. gadā - nekas labs nav noticis ...
Tāpēc 2009. gadam sūtiet man vai nu naudu, alkoholu vai dāvanu kartes benzīnam. Paldies!
/V. Lēvalde/

pirmdiena, 2008. gada 22. decembris

Krīze vairo noziedzību


Daudz un dikti dzirdēts, ka krīzes rezultātā palielināsies noziedzības līmenis Latvijā. Tad nu - prognožu pamatojums skaidri ungaiši redzams raidījumā Degpunktā (attēls ņemts no millionreasonswhylatviaisthebestcountryintheworld mājaslapas). :)

svētdiena, 2008. gada 7. decembris

Mūzikas grupu nosaukumi

Nedaudz jautrībai - mango.lv publicējis Latvijas mūzikas grupu dīvaināko nosaukumu sarakstu. Ir labs! :)
Labākie no tiem:
Līksmā masturbācija
Nācijas Urīns
Atdod Zapti
Mazie smirdīgie kociņi
Tramvajs nav uzskatāms par vērā ņemamu pretinieku
Lietotas mēbeles no Holandes u.c.
Tā tik papildus iedomājos - kādā stadijā ir jābūt cilvēkam, lai dažu no šiem nosaukumiem vispār izdomātu, kur nu vēl izmantotu savai mūzikas grupai! Lai nu kā - respect autoriem!