Why Latvia is so great for business

So far I have used Latvian language for my blog posts. Still, this time I want, that anyone, who understands English, may be capable to read this. Why? Because I care as much as many of us - Latvians - do.

Yesterday I had a meeting with one businessman from Western Europe who owns company here in Latvia for about 3 years. We - Latvians - we know, that Latvia isn't gangster-land, we are conscious about our intellectual and geographical advantages. Sadly, not all Europe is certain about that. "Do you have business in Latvia? Isn't it dangerous? Isn't it a gangster's land?" It probably sounds funny for us, but actually it's not funny at all if we hear, that such questions appear from potential Western investors.

So what can we do to make it better? Inform any foreigner you meet about Latvia, about our advantages and opportunities here. Be proud, that you are Latvian and let anyone understand the reason of your proudness. Why? Because it's true. Soviet times brought our advancement back for tens of years. We can't fix past, but we can look forward in future and spread out the truth about Latvia. Let's do it regularly and I believe that in close future we all will see the result of our action!

Be proud, social and true Latvian!

20 iemesli, kāpēc Tavam biznesam nepieciešama mobilā aplikācija

Atvainojos par savu slinkumu pārtulkot šos AppBudgie bloga apkopotos iemeslus. Katrā gadījumā - daudziem no tiem piekrītu un tāpēc arī nolēmu padalīties ar citiem.

Mobile App Marketing is a very new concept. So if you are not yet sure why you need
an App for your business, here are some key points that we believe you cant look past!

1. The Best way to effectively and inexpensively get brand awareness for your
company or project.
2. With a Mobile App for your business you can send instant messages straight into
your customers pockets.
3. It is more fun for customers to receive and send regular tidbits through
applications than the traditional and monotonous Newsletters and brochures.
4. A mobile app for your business, gives a technology savvy reputation in the minds
of the potential and existing customers.
5. The development of your very own mobile app, gives an impression that you
invest in your business so that your customers get a better experience using your
products and service offerings.
6. Data shows that customer feedback is more quick and genuine through mobile
applications than the traditional survey methods through emails and
questionnaires.
7. A mobile app for your business will allow you to create a close bond between
your customers and your business. It gives the feel to the customers that the
business is with them all the time and they can reach them whenever they wish to.
8. As per the growing technology trends, “The mobile phone will become the
primary means of accessing the Internet worldwide by the year 2020.” So position
your business at the forefront and invest in a mobile app now.
9. 10 years back, most of the businesses were of the opinion that “they don’t require
a website”, the current times are just appropriate for mobile applications.
10. Mobile Apps put more money in your business bank account. Depending on what
your business is – you can cross-sell, up-sell and simply sell your products via a
mobile App for your business.
11. It can be difficult to compete with the big guns on the product and service front,
but on the App Store – all are equal. Create something unique and stand out from
the crowd!
12. The more opportunities you have to interact with your clients and show-off your
brand, the better. A Mobile app for your business, provides you with the most
effective means of contact for your customers.
13. Need PR exposure, smartphone apps are a brilliant opportunity to contact the
media and let them know about your company and brand. It doesn’t matter,
whether you are a start up or well established brand – media loves to talk about
who is moving with the trends so this is you chance to capitalize on that trend.
14. Your target market are using smartphones – if your business isn’t represented you
are missing out on a huge share of your market.
15. Mobile Apps for your business are a a great opportunity to advertise your brand
to a big wide world at a ridiculously low cost.
16. Being at the forefront of innovation can be incredibly lucrative. Ask any big brand
which created a web-site before its competitors did. Don’t be the one who
wonders “what just happened”? Make things happen! The Planet of the Apps will
be HUGE and the sooner you embrace change, the more opportunities you will
have.
17. Improve customer loyalty with a Mobile App for your business. Push out
messages about special offers, discounts and events you are holding.
18. Give your customers the opportunity to check out your brand before they come in
to your store. A mobile app is by far the most effective way to engage in
location-based marketing; very useful in presenting a brand, product or service
portfolio to consumers external to the traditional retail space.
19. Mobile Apps give your customers convenience – one touch contact us, GPS
directions and you can even allow them to book and enquire directly through the
App.
20. Repeat business is the most profitable business – connect with your customers via
a mobile app for your business and watch your sales sky rocket!

If you weren’t convinced before you should be now! There has never been an easier way
to take your business to the next level. Get a mobile App for your business today!

Dzīvokļa pirkšana 2012/13 - 3.Daļa - Dzīvokļa iegāde

Šis raksts ir turpinājums 3 rakstu sērijā par dzīvokļa iegādi 2012/13 gadā, Rīgā.

Saprotams, ka pats galvenais bija izvēlēties - kuru dzīvokli pirkt. Apspriežoties ar draugiem un izpētot šo jautājumu internetā, sapratu, ka ir 3 galvenie nosacījumi dzīvokļa iegādes procesā:

1) Atrašanās vieta;

2) Atrašanās vieta;

3) Atrašanās vieta. 

Viss pārējais esot mazsvarīgs, tomēr vieta, kur dzīvoklis atrodas, ietekmēs Tevi katru dienu un to izmainīt konkrētajam dzīvoklim nebūs iespējams. Tāpat ieteikums ir apskatīt pēc iespējas vairākus dzīvokļus vietās, kas apmierina pircēja prasības. Dzīvoklis nav zobu pasta, ko pērc regulāri, tāpēc labāk kārtīgi iepazīties ar tirgus piedāvājumu pirms pirkuma veikšanas.

Ņemot vērā šos argumentus sākām iepazīties ar piedāvājumu un arī - visai interesantas profesijas pārstāvjiem - mākleriem. Prātā nāk nekustamā īpašuma mākleri dažādās filmās, kas regulāri tiek attēloti visai pabriesmīgi. Neticami, bet fakts - tādi mākleri ir arī reālajā dzīvē. Gan "jāsamaksā par elektrību, tad to atkal pieslēgs", gan "nezinu, kur te var ieslēgt elektrību, bet man ir lukturītis, lai jūs varam šo dzīvokli apskatīt" bija reāli teikumi, ko dzirdējām skatoties dzīvokļus "jaunajos projektos", kas jau gadiem ir nodoti ekspluatācijā, bet nav izpārdoti. Tāpat nācās dzirdēt, ka visi jaunie projekti ir nekvalitatīvi, izņemot šo, ko jūs šobrīd skatāties, vai arī pārliecināšanu, ka mājā ar 30 dzīvokļiem katram dzīvoklim būs viena vieta automašīnai pagalmā, kur ir vieta 20 automašīnām. 

Brīnumi tika solīti ik uz soļa un arī mūsu dzīvokļa māklere, nebija izņēmums. Ētisku apsvērumu dēļ viņu vārdā nesaukšu, jo diez vai viņa ir sliktāka par saviem citiem amata brāļiem un māsām. Jautrība sākās jau ierodoties uz pirmreizējo dzīvokļa apskati - pēc 15 minūšu kavēšanās mums bija iespēja apskatīt dzīvokli, kurš atrodas "brīnišķīgākajā Rigas projektā". Katrs dzīvokļa sīkums tika uzskaitīts kā īpašā fīča, pat skats pa logu… "un te ir redz kāds skaists skats uz parku!", teica māklere norādot uz… kapiem. Saprotams, ka viņa improvizēja, pati nemaz nezinot detaļas par minēto dzīvokli, tomēr centās to darīt ļoti pārliecinoši. Tāpat mūsuprāt nevajadzīgais vannasistabas risinājums ar 2 neatkarīgām izlietnēm tika uzskaitīts kā neredzēta fīča, kuras reālo pielietojumu tā arī neesam izpratuši. Visbeidzot apskatot dzīvokli tika paziņots, ka atstātas tiks visas mēbeles un tehnika, ko pašlaik redzam, izņemot TV un mikroviļņu krāsni. "Saimniekiem nekas no šī vairs nav vajadzīgs." solīja māklere 1. dzīvokļa apskates reizē.

Sapratuši, ka minētais dzīvoklis ir foršākais no apskatītajiem un ietilpst mūsu budžeta rāmjos, Nonācām pie darījuma formēšanas. Šajā mirklī patiešām nopriecājos, ka iesaistīta ir starpniekfirma, kas gan zināja visus dokumentus, ko jānokārto, gan iespēju robežās kārtoja tos manā vietā. Cik veiksmīgi tas bija - spriediet paši:

Vērtējums

Viena no pirmajām lietām, ko nepieciešams izdarīt dzīvokļa iegādes laikā kredīta saņemšanai, ir dzīvokļa novērtēšana. Ar novērtēšanu nodarbojas vairākas firmas - mūsu izvēle bija par labu Arco Real Estate, ko varu rekomendēt pa visiem 100%. Sazinoties ar vērtētājiem noskaidroju, ka 3 istabu dzīvokļa novērtējums Rīgā izmaksās ap 70 LVL. Sākotnēji bija jāsarunā laiks, kad gan vērtētāja, gan māklere vai dzīvokļa īpašnieki var vienlaikus būt dzīvoklī. Vienojoties par laiku māklere izspēlēja vienu no saviem "mākleru jociņiem", pajautājot, no kuras firmas ir vērtētāja? Uzzinot firmas nosaukumu sekoja komentārs - jā, laba izvēle, es jau tur visus pazīstu. Šāda "visu pazīšana" gan man nepatika, jo vēlējos iegūt maksimāli objektīvu vērtējumu (cik rezultātā sapratu, vērtējumi tomēr šajā jomā ir objektīvi, jo pretējā gadījumā firmas riskē zaudēt ļoti vērtīgās vērtētāju licences). Māklerei par nelaimi visus viņa tur tomēr nepazina - vismaz ne meiču, kas ieradās vērtēt mūsu dzīvokli.

Viens no interesantākajiem mirkļiem bija vērtējuma saņemšana. kaut arī pie dzīvokļa kļāt tika piedāvātas atbilstošās zemes domājamās daļas un 1 autostāvvieta, vērtētāja atklāja, ka īpašumam pieder 2 autostāvvietas, zemes domājamās daļas ir tikai ~15% no īpašuma un, visbeidzot, dzīvoklī ir veikta nesaskaņota pārbūve, kuru nāksies saskaņot. Tāpat mēs bijām uzzinājuši, ka dīvāns tomēr tikšot no dzīvokļa izvākts un netiks pārdots komplektā ar dzīvokli. Kā man kāds draugs bija teicis - pērkot dzīvokli rēķinies, ka piepildīsies ļaunākais iespējamais scenārijs. 2 stāvvietas vienas vietā gan nav ļaunākais scenārijs, tomēr neatbilstības jau sāka parādīties.

Minētos argumentus, kas pakāpeniski atklājās vērtētājas izpētes rezultātā atklājām arī māklerei, cenšoties nokaulēt dzīvokļa cenu. Argumentu rezultātā izdevās nokaulēt cenu pa 1000EUR, kas viennozīmīgi bija patīkama atlaide, it sevišķi, ņemot vērā faktu, ka iepriekšējā kaulēšanās bija neveiksmīga. 

Līguma parakstīšana

Kā nākamais solis sekoja līguma parakstīšana. Uz līguma parakstīšanas dienu uzzināju, ka dzīvoklim ir atsevišķas zemesgrāmatas gan zemes domājamām daļām, gan dzīvoklim, gan stāvvietām. Ko man tas ietekmēja - neko daudz, ja neskaita trīskāršas maksas par atsevišķiem papīriem pie notāra. Līdz ar to solītās notāra izmaksas no kādiem ~100 LVL pieauga līdz 260. Tomēr šis nav vienīgais mirklis, ar ko man minētās dienas rīts palicis atmiņā. Minētajā dienā es pirmo reizi satikos ar mākslinieci, kurai minētais dzīvoklis piederēja pirms tam. Kā izrādās, viņa dzīvoklī nebija bijusi jau ilgāku laiku, un viņai bija savs viedoklis par mēbelēm, kas paliek dzīvoklī un kuras tiek aizvāktas. Tā rezultātā bez dīvāna no dzīvokļa tika aizvākti arī bāra krēsli, balkona krēsli un vēl viena gulta, ko bija solīts mums atstāt. Vienīgais, ko māklere mums varēja noteikt - tās jau nav manas mantas un jūs pērkat dzīvokli nevis tā mantas. Taisnība jau viņai ir, tomēr saskaņots bija pirkums ar visu, ko varat redzēt. Morāle un ieteikums citiem - jau sākotnēji vienoties par mantām, kuras paliks un kuras tiks aizvāktas. 

Pieminēt varētu arī "kaut kur noklīdušās dzīvokļa pasta kastītes atslēgas, ārdurvju atslēgu rezerves kopijas, inventarizācijas un komunikāciju lietu", no kurām dzīvokļa komunikāciju plānu tā arī vēl šodien neesam saņēmuši, pati interesantākā daļa tomēr sekoja turpinājumā - papīru parakstīšana Swedbank. Bankā bijām sarunājuši laiku pie mākleres izvēlētā notāra (kā māklere teica, notāri visur maksājot vienādi. Mani gan vēlāk apgaismoja, ka tā tas nemaz nav…). Ieradāmies laicīgi, pa ceļam mēģinot pierunāt iepriekšējo dzīvokļa īpašnieci tomēr atstāt bāra krēslus, jo bijām vienojušies, ka tie tomēr paliks - vienošanās gan bija bijusi ar mākleri, līdz ar to iepriekšējai īpašniecei tā bija gaužām vienaldzīga. 

Swedbank uzmetiens

Parakstījis visus sagatavotos papīrus un izejot no notāra kabineta uzklausīju negaidītu mākleres komentāru, ka tas vēl nav viss - vēl man būs jāmaksā par vēl dažiem notāra papīriem ~70 LVL par esošās Swedbank ķīlas noņemšanu. Pag, pag, pag… Konsultācijās 3 bankās (SEB, Nordea un arī šajā pašā Swedbank) jautājot, par kurām lietām jāmaksā man un kurām pārdevējam, tiku informēts, ka par esošas ķīlas noņemšanas papīriem maksā pārdevēja puse. Tas ir līdzīgi kā pārdodot auto es nomaksāju soda naudas, kuras apgrūtina auto pārdošanu, nevis pēdējā brīdī, kad visi citi papīri jau noformēti saku pircējam - tagad samaksā sodus un tikai tad varēsi pārrakstīt dzīvokli uz savu vārdu. 

Dotos apsvērumus izstāstīju māklerei, tomēr viņa apgalvoja, ka tā ir standarta lieta un es jau tikko parakstīju līgumu, kurā bija punkts, ar kuru es apņemos segt visus ar pārrakstīšanu saistītos izdevumus. Uz to es norādīju, ka līgums paredzēja, ka pārdevējs sedz visus izdevumus, kas varētu apgrūtināt dzīvokļa pārdošanu. Vārdu pa vārdam nonākam visai nepatīkamā diskusijā. Atceroties arī manas kredīta devēju bankas (SEB) ieteikumu nemaksāt par lietām, kuras būtu jāmaksā pārdevējam, es turpināju nepiekrist segt minētos izdevumus, kā rezultātā man radās iespēja aprunāties ar Swedbank darbinieci, kas pārstāvēja atņemto dzīvokļu pārdošanas nodaļu. Tai pat laikā mana sieva sazinājās ar mūsu Swedbank zelta apkalpošanas konsultanti, kurai izstāstījām minēto situāciju, uz ko mūs jau Swedbank darbiniece informēja, ka šo summu būtu jāsedz bankai. Rezultātā tā uzskatīja visi izņemot Swedbank īpašumu pārdošanas speciālisti un mūsu mākleri.

Aptuveni 15 minūšu ilgajā diskusijā visjautrāk bija pavērot mākleri - ja līdz tam viņa vienmēr tēloja jauko un draudzīgo, jo vienmēr ar mums runājās bez citu klātbūtnes, tad tagad viņai bija jānostājas vienā vai otrā pusē - vai nu mūsu, vai Swedbank. Pie tam, ar katru minūti aizvien reālāka izvērtās iespēja, ka mēs varētu pateikt - nē paldies, mēs dzīvokli nepirksim, kas māklerei varētu izmaksāt vairākus tūkstošus - to nu viņa ne pavisam nevēlējās. Savukārt nostāties pret Swedbank, kas viņai uzticēja dzīvokļa pārdošanu arī viņa nevarēja atļauties. Kāpēc Swedbank nevarēja nomaksāt šos 70 LVL? Tāpēc ka tas neesot viņu dzīvoklis, bet gan privātpersonas, kuras vārdā banka to pārdod. Uz to man bija arguments, ka tad jau pārdevējai par šo jāmaksā. Nē, jo pārdevēja nesaņems ne santīma no pārdošanas, jo visa summa nonāks bankai parāda segšanai. Kā paziņoja bankas pārstāve: "Pārdevējai nav naudas, ar ko nomaksāt šo ķīlas noņemšanu. Pie tam, viņa nesaņems ne santīma, līdz ar to viņai nav nekādas motivācijas vispār šo dzīvokli pārdot." Hm… Manuprāt, tikt vaļā no 5-6 ciparu parāda, neiekļūstot melnajos sarakstos - kā tā var nebūt motivācija? Ja visu naudu tūlīt var saņemt banka - vai tad tā nav bankai motivācija pārdot? Un kurš tad īsti ir pārdevējs? Banka vai bijusī īpašniece? Uz to man Swedbank pārstāve paziņoja: "Jūs jau tā saņēmāt nesaskaņotu atlaidi, kas jums nepienācās (domāts par 1000EUR, ko nokaulējām sakarā ar jau uzskaitītajām nepilnībām, kas sludinājumā nebija norādītas un ko māklere centās noklusēt) - mums nav nekādas intereses nākt jums pretī. Varam cenu pacelt atpakaļ pa tiem 1000EUR un tad mēs tos 70 LVL nomaksāsim." Diemžēl arī mans arguments, ka gan es, gan mana sieva esam jūsu klienti jau 8 gadus, tāpēc domājam, ka tas būtu tikai normāli, ja Swedbank segtu šo summu, kuru visi apgalvo, ka sedz pārdevēja puse saņēma vien atbildi - "nav svarīgi, ka bijāt mūsu klienti - kredīts jums būs citā bankā, kāpēc gan lai mēs vēl būtu jums pretim nākoši?"

Sapratis, ka šis ir pēdējais solis dzīvokļa iegādes procesā, ka esmu jau ap 300LVL iztērējis par pārējiem papīriem un cik bezjēdzīgi būtu dēļ šīs Swedbank cūcības atteikties no šī dzīvokļa iegādes, izteicu komentāru, kā rezultāts bija negaidīts - "Ņemot vērā, ka banka pārdod dzīvokli, kurš bankai nepieder un kuru apgrūtinošos izdevumus tāpēc banka ir izdomājusi, ka nevarot segt, kaut arī zelta apkalpošanas speciālisti jūsu pašu bankā atzīst, ka šos izdevumus Swedbank būtu jāsedz; ņemot vērā, ka pārdevēja, kas tiks vaļā no daudzu tūkstošu kredītsaistībām ir bez naudiņas un jebkādas intereses tikt vaļā no parādiem un līdz ar to nav spējīga segt šo maksājumu (jāpiebilst gan, ka vizuāli pārdevēja bija skaista jauna dāma, kas bija ļoti labi kopta un pārvietojās ar samērā dārgu auto), man nekas cits neatliks kā segt šīs izmaksas jūsu vietā…". Swedbank darbiniece vien noteica, ka tas labi, tad jau situācija ir nokārtota, kamēr pārdevēja par šādu apgalvojumu "sacepās", nokomentējot, ka viņa jau var vispār nepārdot! Parakstītās līgumsaistības ar mani un varbūt vēl kādas ar banku, par kurām es neko nezinu, gan šādu iespēju nepārdot vairs nepieļāva.

Lai vai kā - galvenā morāle ir - noskaidrojiet visas izmaksas, kādas jums būs jāsedz dzīvokļa iegādes procesā, par katrām no tām jau sākotnēji rakstiski vienojoties, kura puse tās segs. Tāpat jārīkojas ar kustamo mantu, kas nāks līdzi dzīvoklim - uzskaitiet visu kustamo mantu, kura dzīvoklī tiks saglabāta, lai pēc līguma parakstīšanas neuzrodas kādi jauni pārsteigumi. Atceraties arī katrā līgumā iekļaut soda sankcijas, kādas būs tās vai citas situācijas rezultātā - līgums bez soda sankcijām ir līdzvērtīgs līguma neesamībai. Visbeidzot - cīnieties par atlaidēm līdz pat līguma parakstīšanas brīdim. Mākleris nav jūsu draugs, ar kuru noteikti jāsaglabā labas attiecības - jūs, visticamāk, viņu nekad vairs nesatiksiet. Līdz ar to - dariet visu iespējamo atlaides saņemšanai.

Lai veicas visiem nākotnes dzīvokļu pircējiem - ceru, ka vismaz kāda daļa no manas pieredzes noderēs arī jums.

Dzīvokļa pirkšana 2012/13 - 2.Daļa - Kredīta saņemšana

Šis raksts ir turpinājums 3 rakstu sērijā par dzīvokļa iegādi 2012/13 gadā, Rīgā.

Reti kurš mūsdienās var skaidrā naudā samaksāt par dzīvokļa iegādi, it sevišķi, ja pirkums iepriekš nav ilgstoši plānots. Arī mūsu gadījumā bez kredītsaistībām mums sanāktu vien kāds Maskačkas vienistabas dzīvoklītis pirmajā stāvā ar "tualeti uz ielas". Tā kā vēlēšanās bija pēc krietni foršāka dzīvokļa jaunajā projektā (īrēt var arī vecajos projektos, tomēr ja pērk, tad gan labāk jaunajā), tad bez kredīta neiztikt.

Sacīts darīts - tomēr kā lai izvēlas vienīgo pareizo banku un saņem labākos iespējamos noteikumus (jāņem vērā, ka piedāvājumi ir izteikti pagājušā gada nogalē - šodien skaitļi jau var mainīties)? Uzsākām procesu ar banku apzināšanu un savus rezultātus nolēmām publicēt publiskai apskatei, lai arī citiem būtu vieglāk izdarīt izvēli.

Izpētot Latvijā strādājošo banku piedāvājumus un aptaujājot draugus, kas nesen ņēmuši kredītus, nonācām pie 5 banku saraksta, kuru piedāvājumus bijām gatavi izskatīt. Šīs bankas bija Swedbank, SEB, DnB, Nordea un Citadele. 

Mani kritēriji bija - pēc iespējas ilgāks termiņš ar iespēju bez papildu soda / komisiju sankcijām paātrināti dzēst summu. Tādējādi es panāku pēc iespējas mazāku obligāto ikmēneša maksājumu. Tam klāt nosacījums bija arī skaidri noteikumi, pie kādiem banka drīkst mainīt fiksēto kredīta likmi, pēc iespējas mazāku sākumiemaksu (vēlējos saņemt 10% sākumiemaksu, kaut arī labākiem piedāvājumi tika izteikti komplektā ar 15% sākumiemaksu) un - visbeidzot - pēc iespējas zemāka procentu likme.

Swedbank

Kā pirmo kopā ar sievu apmeklējām banku, kurai uzticīgi klienti bijām jau 8 gadus. 

Apkalpošana Swedbankā bija augstākajā līmenī - mums izstāstīja visus sīkumus, ko ņemt vērā īpašuma iegādes procesā, iepazīstināja ar visām summām, kuras mums būs jāmaksā iegādes laikā, kādas komisijas būs jāsedz kurā gadījumā, utt. Īsi sakot - ja kādam nav nekādas kredītu pieredzes, tad Swedbank ir lieliska 1. banka, ko apmeklēt. 

Attiecībā uz piedāvājumu - radās iespaids, ka bankai nav kur likt latus - banka ļoti vēlējās dot kredītu latos, kas arī man būtu pieņemami. Tas, kas man likās ļoti aizdomīgi un būtībā izslēdza Swedbank no izskatāmo kredīta devēju saraksta, bija likmes noteikšanas metodika. Likmi veido Tava fiksētā likme, Euribor vai Rigibor attiecīgi no tā, vai kredīts ir LVL vai EUR valūtā un tā sauktais - vides faktors. Vides faktors? Tas ir Swedbank ieviests indekss, ko rēķina atbilstoši Moody's un Reuters noteiktajiem konkrētās valūtas uzticamības rādītājiem. Būtībā - 2 privātas kompānijas var izdomāt, ka LVL vairs nav uzticams un tajā mirklī mans maksājums krietni pieaug. Vēl trakāk - šis vides faktors ir Swedbank ieviests termins - līdz ar to Swedbank jebkurā brīdī to var pārdefinēt citādāk, kā rezultātā mana bankas fiksētās likmes daļa vairs nepavisam nav tik fiksēta kā citās bankās. Vai es vēlos riskēt ar situāciju, ka pēc 5 gadiem Swedbank izdomā šo vērtību pārdefinēt un man maksājums pieaug par vairākiem procentiem? Nē, paldies - tas arī bija galvenais Swedbank trūkums, kāpēc viņu piedāvājumu noraidījām. 

DnB

DnB Banka palika 2. vietā 5 banku konkursā. Viņu maksimālais termiņš bija 30 gadi, kredīts EUR valūtā, prasība algu skaitīt viņu bankā, sievu par galvotāju - šie nosacījumu biji līdzīgi visiem. Viņiem interesanta bija likme, ko viņi man piedāvāja. Sākomā teica, ka likme ir 2.5%, bet ja viss ko saku ir patiesība, tad varētu būt arī 2.4 vai 2.3. Nu zemāk par 2.0% nebūs. Pēc mirkļa, lai parādītu, cik lieli šādā gadījumā man būs ikmēneša maksājumi, man tika izdrukāta ikmēneša maksājumu tabula 2.4% likmes gadījumam. Tam sekoja teatrāls secinājums, ka redz kā nav izdrukājusi 2.3%, kas man būtu ticamāki par 2.4% un atnesa jau nākamo lapu ar zemākiem ikmēneša maksājumiem. Vai viņa tiešām sajauca, vai tas bija tāds mārketings - nezinu, tomēr bija interesanti.

Kāpēc DnB netika izvēlēts - viņiem bija interesants šis 30 gadu termiņš - tas sastāvēja no 25+5 gadiem. Ko tas nozīmē? To, ka pēc 25 gadiem kredīts tiek pārskatīts un var tikt mainīta procentu likme. "Droši vien jau paliks tā pati, tas tik tāds noteikums…" Vai es vēlējos riskēt ar čakarēšanos pēdējos 5 kredīta gados - nē, paldies. Citādi ar DnB nosacījumiem biju apmierināts, jo pārējos manis uzstādītos kritērijus norvēģi izpildīja.

SEB

Konkursa uzvarētāji - SEB. Ierodoties bankā es atklāti paziņoju, ka esmu saņēmis tādu un tādu piedāvājumu no citām bankām. Uzzināju, ka beigu piedāvājums no DnB ir tiešām labs, tomēr tas nenozīmē, ka SEB man nevar iedot tādu pašu. Tad nu es sagaidīju atbildi no DnB (iepriekš minētie piedāvājumi bija tikai minējumi, cik liela likme varētu būt - īstos beigu piedavājumus konfidencialitātes dēļ publiski nepubliskošu) norādīju to SEB un saņēmu tādu pašu likmi. Arī sākumiemaksa abos gadījumos bija vienāda, tomēr SEB gadījumā noteikumi bija skaidrāki, piedāvājums bija uz 40 gadiem 30 gadu vietā (kā jau minēju - ja maksāšu regulāri lielāku summu, tad atdošu kredītu tajos pašos 30 gados nesamaksājot par to vairāk. Gadu skaits tikai nomaina obligātā ikmēneša maksājuma apjomu), pie tam nebija ne viltīgo vides faktoru, ne, likmes pārfiksācijas nosacījums 5 gadus pirms kredīta beigām. Īsi sakot - likme bija labākā, termiņš bija labākais un nosacījumi - labākie. Tāpat arī pēc 3 mēnešiem nav uzpeldējuši nekādi brīnumnoteikumi, kuru rezultātā būtu jābūt vīlušamies par veikto izvēli.

Citadele

Lai man piedod Latvijas valsts kā bankas īpašnieki, tomēr šī bija nožēlojamākā pieredze no visām. Standarta 30-60 minūšu konsultāciju vietā pat konsultācijai pietika ar 8 minūtēm, lai saprastu, ka Citadele nebūs mana izvēle.

Sākotnēji sazinājos ar bankas filiāli Audēju ielā, kur man paziņoja, ka banka strādā līdz deviņiem vakarā un es varu droši saņemt kredītu speciālistu konsultāciju. Nopriecājos par šādu piedāvājumu, vēl ņemot vērā bankas lielo reklamēšanos un pēc adreses meklēju, kur tad tā Audēju ielas Citadele atrodas. Kā secināju, tā ir filiāle Galerijā Centrs, kurā strādāja 2 klientu apkalpošanas lodziņi. Šeit saņemt sākotnējo hipotekārā kredīta konsultāciju? Biju par šādu piedāvājumu pārsteigts, tomēr paņēmu vienīgo iespējamo numuriņu un pēc dažām minūtēm jau tiku apkalpots. Uz manu jautājumu, vai varu saņemt sākotnējo konsultāciju par hipotekārā kredīta noteikumiem un likmēm, saņēmu pretjautājumu - hipotekārais kredīts - tas ir nekustamā īpašuma iegādei, ja? Mūsu banka tādus dod - ko tieši vēlējāties uzzināt? Atbildēju, ka nosacījumus, likmes, sākumiemaksas… meitene cītīgi uz postit lapiņas visu pierakstīja un aizskrēja pie savas kolēģes ar jautājumu - "man klients ļoti grib zināt daudzus neskaidrus jautājumus par hipotekāro kredītu, ko man viņam atbildēt?" Risinājums bija unikāls - darbiniece paņēma savu mobilo telefonu, sazvanīja kādu speciālistu galvenajā filiālē un piedāvāja pajautāt speciālistei, jo viņa jau labāk varēšot man atbildēt.

Ne tikai pieeja pie speciālista bija interesanta - arī speciālistes atbildes mani neapmierināja - minimālā likme, jo banka būs gatava dot ir 2.5% un ātrāk atdot kredīta  summas ir iespējams, tiesa gan, atšķirībā no citām bankām, kur šādi es vau samazināt savu ikmēneša dilstošo maksājumu un tas ir bezmaksas pakalpojums, Citadelē tam bija 30 vai 40 LVL komisija (summu precīzi vairs neatceros). Tā kā mans plāns bija katru mēnesi, kad to varu atļauties, maksāt lielākas summas par noteikto minimumu, šāds piedāvājums mani pilnībā neapmierināja. Līdz ar to - Citadele palika 5. vietā no piecām.

Nordea

Iespējams Nordea banka būtu bijusi mana izvēle, ja es nebūtu pārliecināts, ka likme nebūs mazāka par 2.5%. Apkalpošana bija ļoti augstā līmenī ar ļoti kompetentu speciālistu - sajūta bija kā runājot ar ļoti inteliģentu un pieredzējušu cilvēku, kurš meklē manai problēmai īsto risinājumu. Tiesa gan uzzinot, ka es vēlos saņemt pēc iespējas zemāku likmi, bankas pārstāvis man paziņoja, ka Nordea tikko ir mainījuši politiku un tagad piedāvā kredītus sākot no 3.0%. Protams, var cerēt, ka tiks nolaists līdz 2.5, bet jārēķinās, ka bankai ir jauna politika un tā nav zemās likmes. "Kāpēc izvēlēties Nordea? Jo tā ir vienīgā Latvijā esošā banka, atrodas pasaules banku top 100, tai ir visskaidrākie kreditēšanas nosacījumi, pilnīgi nekādu slēpto noteikumu." Pie viena man tika piedāvāta 10% sākumiemaksa (neviena cita banka tik labprātīgi nepiedāvāja 10%) un arī termiņš uz 40 gadiem, tomēr augstāka likme, kas manas kopējās izmaksas krietni palielināja, kopā ar ne tik plašo bankomātu savienības tīklu kā SEB, DnB vai Swedbankai lika man atteikties no Nordea piedāvājuma un ierindot viņus 4. vietā apskatīto banku rekomendēšanas topā.

PS: Atskatoties uz pieredzi sadarbojoties ar bankām, secināju, ka 3 visnopietnāk apskatītās bankas bija kā 3 Latvijā strādājošie mobilie operatori - Swedbank bija kā oranžais LMT - apkalpots tiku kā labs maksātājs, kā novērtēts klients, kurš rūp savai bankai. 

SEB - tā tik ļoti draudzīgā banka, kas arī ir zaļa savās logo krāsāš. Kā Bite - attieksme nepavisam nebija oficiāla, kā bankā - tā bija kā satikt senu paziņu draugu, kuram izteikt ieteikumus un kuram draudzīgā veidā sniegt padomus. Teikšu godīgi - ļoti patika šī attieksme.

Visbeidzot DnB bija kā Tele2. Ja krāsas īsti neatbilda, tad apkalpošana bija tāda - nu nekāda. Būtībā - it kā lēti, tomēr likās, ka aiz tā visa slēpjas kāda viltība ar mērķi saņemt no manis vairāk, vairāk, vairāk! Paradoksāli, bet pie šādas atziņas nonācu atskatoties uz banku apmeklēšanas pieredzi.

Dzīvokļa pirkšana 2012/13 - 1.Daļa - Motivācija

Pagājušā gada beigās, atgriežoties no sava Portugāles ceļojuma saņēmu zvanu no sava vairākus gadus jau īrētā dzīvokļa saimnieka ar lūgumu izvākties cik ātri vien iespējams - diemžēl pēc desmitiem gadu ilgas kopdzīves ilgāk viņi vairs sadzīvot nespēja un sieva savu vīru bija izlikusi no mājām. Atbilstoši līgumam jāizvācas bija mēneša laikā, tomēr saimnieks bija lādzīgs un palūdza - "izvācies cik ātri vien iespējams. Ārā Tevi nemetīšu, dodu laiku atrast sakarīgu vietu, kur dzīvot. Tomēr centies tikt laukā pēc iespējas ātrāk - mēneša laikā.. nu ne ilgāk kā 2 mēnešu laikā..."

Tobrīd es vēl nenojautu, ka šis izvākšanās process aizņems 2.5 mēnešus un ka tā rezultātā būšu pārdevis savu dvēseli bankai uz 40 gadiem.

Sākotnēji apspriedāmies ar sievu un sapratām, ka vēl aizvien vēlamies īrēt, nevis pirkt dzīvokli - tas ļauj izvairīties no saistībām, jebkurā brīdī mainīt dzīvesvietu, neņemt dzīvokli ar vietu sev un pāris bērniem, kamēr esam tikai divi; pie tam, īrēšana izmaksā lētāk. Pareizāk sakot - izmaksāja. Vairākas nedēļas pētot dzīvokļu sludinājumus nācās secināt, ka atbilstoši mūsu prasībām neko zem 280LVL mēnesī atrast nav iespējams. Mūsu prasībās ietilpa 2-3 istabu dzīvoklis ar platību 45-75 kvadrātmetri, vismaz 2. stāvā, ar vismaz kosmētisko remontu un vietu automašīnai. Visbeidzot - nosacījums bija arī neurlīgs rajons - šis nosacījums izslēdza daļu Ķengaraga, Maskačkas, Bolderājas, Ziepniekkalna u.c. rajonus. Tā kā mums jau bija pieredze ar urlīgiem piromāniem, kas dzīvoja 2 stāvus zem mums, regulāri konfliktēja savā starpā, dauzīja kāpņutelpas logus un visbeidzot arī aizdedzināja savu balkonu - pietika ar to, lai vēlētos foršāku dzīvesvietas rajonu. Neticami, bet fakts - šādu dzīvokļu piedāvājums bija gaužām ierobežots. Kā mums paskaidroja bankā - vēl aizvien saņemt kredītu dzīvokļa iegādei nav elementāri - līdz ar to ļoti intensīvs ir īres tirgus, tādējādi uzsitot īres cenas neadekvāti augstas.

Tagad, 3 mēnešu vēlāk, esam priecīgi par jauniegādāto dzīvokli. Ir patīkami apzināties, ka kādu dienu Tevi saimnieks nevar izlikt uz ielas, ir daudz lielāka motivācija kaut ko dzīvoklī uzlabot, plānot nākotnei. Tomēr, lai pie tā nonāktu, bija jāiziet cauri 2 interesanti procesi, par kuriem daudzi ir lūguši, lai es izstāstu pēc iespējas sīkākās detaļās - dzīvokļa iegāde un kredīta saņemšana. Tad nu esmu apkopojis šos abus aspektus un esmu nolēmis ar tiem padalīties arī publiski, lai mana pieredze nepaliktu tikai mana pieredze.

iPad popover kontrolis 5.1 iOS versijā

Turpinot izstrādāt savu pirmo iPad aplikāciju, nonācu pie nepieciešamības SplitViewControllerī MasterView attēlot kā popover. Izskatīju vairākus tutoriāļus un secināju - easy, būs gatavs pavisam īsā laikā. Tā arī bija - kārtējo reizi varu ieteikt iTunesU Stanford University iOS kursu, kur tieši man nepieciešamo lietu nodemonstrē 7. lekcijā.

Viss jau būtu lieliski un tas nebūtu pat bloga ieraksta vērts, ja vien... ja vien es lietotu iOS 5.0, nevis 5.1 versiju. Kā redzams attēlā, sākot ar iOS 5.1 versiju popover view vairs netiek attēlots kā standarta popovers pāri uz ekrāna jau esošajam skatam, bet gan "uzbrauc" virsū no ekrāna kreisās malas. Diemžēl neviena no iepriekš strādājušajām metodēm:
self.contentSizeForViewInPopover = CGSizeMake(100.0, 100.0);
[popoverController setPopoverContentSize:CGSizeMake(200.0f, 111.0f)];
utt.
vairs nestrādā.

Tad nu šo faktu jāsāk ņemt vērā, izstrādājot turpmāko aplikāciju interfeisus - tomēr ja nu kāds zin, kā apiet šo iOS izmaiņu - priecāšos par pievienotu komentāru! :)

iOS 4 vs iOS5

Jautājums, kas pēdējā pusgada laikā ir radies ne vienam vien iOS izstrādātājam ir - izstrādāt savu iOS app gan iOS4, gan iOS5 versijai, vai arī tikai iOS5, pie viena izmantojot 5. versijas SDK priekšrocības. No vienas puses - jo plašāks versiju atbalsts, jo lielāks potenciālais lietotāju skaits. Tomēr jāņem vērā, ka izstrādājot iOS4 versiju nav iespējams izmantot ne Automatic Reference Counting, ne, piemēram, Apple piedāvāto Twitter framework, ne interfeisu un navigāciju atvieglojošos Storyboards, ne arī citas jaunās iOS5 iespējas.
Lai izdarītu gala lēmumu, es ņēmu vērā vairākus aspektus:
1) Procentuāli cik daudz lietotāju vēl aizvien lieto 4. iOS versiju? Diemžēl viennozīmīgi šo jautājumu atbildēt nav iespējams, tomēr pēdējo 10 dienu laikā publiskotie un atrastie web resursi (David Smith bloga ieraksts, ko par pamatu izmanto arī Onkulis.com) liecina, ka iOS4 lietotāju skaits ir sarucis līdz ~20%.
2) Kurā vidē būs vienkāršāk uzrakstīt aplikāciju? Saprotams, ka iOS 5 sekos arī 6., 7. utt. versijas. Tātad, plānojot aplikāciju uzturēt arī ilgtermiņā, būs nepieciešams nodrošināt arī secīgu versiju pāreju un savietojamību. Arī šis aspekts spēlē par labu iOS 5.
3) Aplikācijas lietotāju loks. 5. iOS iespējams uzstādīt uz visiem iPhone sākot ar 3GS modeli. Protams, izvēloties 5. iOS automātiski tiek nogrieztas iespējas aplikāciju palaist iPhone un iPhone 3G lietotājiem. Tomēr - vai šie lietotāji tik un tā būs ieinteresēti izmantot Tavu aplikāciju? Ja lietotājs ir aktīvs aplikāciju izmantotājs, tad viņš ir saskāries ar ne vienu vien problēmu palaist arī citas jaunākās aplikācijas - līdz ar to aktīvs lietotājs būs jau nomainījis savu 3G modeli uz kaut ko mūsdienīgāku. Savukārt pasīvs lietotājs - diez vai vispār ieinteresēsies par Tevis izstrādāto produktu.
4) Aplikācijas lietotāju loks (2). Noteikti ir lietotāji, kas lieto 3GS, 4 vai 4S iPhone modeļus un vēl aizvien izmanto 4. iOS. Iemesls? Lietotājs nav redzējis jēgu veikt tik vienkāršo upgrade procesu. Tomēr diez vai šādi lietotāji redzēs iemeslu uzstādīt arī kādas citas aplikācijas - līdz ar to arī šie lietotāji diez vai sastāda reālo tirgus daļu.
Šādi varētu turpināt vēl visai gari. Izvērtējot šos aspektus nonācu pie secinājuma, ka, iespējams, būs kādi 10% potenciālo lietotāju, kas dēļ iOS ierobežojumiem nevarēs lietot iOS5 aplikācijas, tomēr 90% jeb 9:1 attiecības gadījumā es tomēr priekšroku dodu jaunajām *fīčām aplikāciju izstrādē, nogriežot supportu 1. pauadzes un 3G iPhone modeļiem.

XCode un Core Data

Jau otro dienu savu laiku veltu Core Data apgūšanai. Internets ir pilns ar dažādiem tutoriāļiem, tomēr ne katrs no tiem pasaka dažas svarīgās lietas, ko ievērot izstrādes laikā. Dažas no tām ir:
1) Pirms taisi savu iOS app - ļoti labi pārdomā Core Data struktūru - ja publicētam un reāli lietotam apam nāksies šo struktūru mainīt, rēķinies, ka nepietiks ar atsevišķu entītiju pievienošanu, bet nāksies taisīt arī datu migrāciju no vecā modeļa uz jauno. Īsāk sakot - neaizmirsti, ka Core Data nav SQL datubāze.
2) Ja tiek veiktas izmaiņas Core Data struktūrā, tad arī no iOS simulatora nepieciešams izdzēst iepriekšējo aplikācijas versiju. Pretējā gadījumā programma nestartēsies, norādot dažadas kļūdas, kaut arī vienkārša aplikācijas izdzēšana un atkārtota uzstādīšana problēmu atrisinātu.
3) Kodējot Objective-C kārtīgi ievēro dažādu objektu nosaukumu lielos un mazos burtus. Klases vēlamais nosaukums ir jāraksta ar 1. lielo burtu, pārējiem mazajiem; tāpat arī ir Core Data entītijām. Dažādi "sasaisti atvieglojoši" rīki kā, piemēram, RestKit var neļaut veidot nepieciešamās saites, ja nosaukumu lielie/mazie burti attiecīgajam interfeisam atšķirsies no Core Data entītijas nosaukuma.

Visbeidzot - ja vēl kāds nolēmis cīnīties ar Core Data, tad iesākumam iesaku šo tutoriāli:
http://notatkiprogramisty.blox.pl/2011/10/iOS-Core-Data-and-Xcode-42-Snow-Leopard-English.html

Ļoti skaidri un ērti norādīts, kā CoreData ir lietojams.

XCode nerāda LV burti dictionary izdrukā

Kā dažiem jau ir zināms, jau kopš februāra vidus nodarbojos ar XCode un iOS apgūšanu. Tā, protams, nav viegla nodarbe, tomēr - pats galvenais - virzās uz priekšu. Šajā sakarā esmu nolēmis apkopot vairākas atziņas, kas man būs radušās izstrādes laikā.

Pirmā no šādām atziņām jeb "Grābeklis-1" - grābeklis, uz kura nenovēlu nevienam uzkāpt:

Situācija sekojoša - ir MySQL serveris, no kura ar JSON tiek lasīti dati. Saņemtie dati tiek konvertēti uz NSDictionary. Problēma radās, ja dati saturēja kādu latviešu valodas burtu - tādā gadījumā tas tika nokonvertēts uz UTF-8 sešu simbolu kodējumu, kas pats par sevi nebūtu problēma. Tomēr problēma radās, kad uzskatīju, ka XCode nemāk šo kodējumu atkodēt. Pēc vairāk kā dienas cīnīšanās sapratu, ka patiesā problēma ir pavisam citur, nevis UTF-8 kodējumā - ja XCode konsoles debugošanas logā liek izvadīt NSString vērtību, kura satur LV simbolus, tad izvads ir korekts. Tomēr ja tos pašus LV simbolus satur NSDictionary, tad izvadot vārdnīcas vērtības konsolē LV burti tiek pazaudēti, attēlojot tikai to UTF-8 kodējumus.
Secinājums - rēķinieties, ka XCode debugger logs, izvadot string vērtības, LV simbolus var attēlot gan normāli (NSString gadījumā), gan tikai to UTF-8 kodējumu (NSDictionary gadījumā).

Kur līdz šim ir izdevies aizceļot...

visited 24 states (10.6%)
Create your own visited map of The World

Jauns SMS ātrrakstīšanas rekords

Vakar pēc oficāla ātrrkstīšanas rekorda uzstādīšanas ar Samsung Galaxy S 25.94 sekundēs uzrakstot tekstu "the razor-toothed piranhas of the genera Serrasalmus and Pygocentrus are the most ferocious freshwater fish in the world. In reality they seldom attack a human" kāds iPhone lietotājs nospriedis pārbaudīt, vai viņš spētu šo rekordu pārspēt. Un viņam tas izdevās - tiesa gan, pašlaik nav zināms, vai viņa rekords tiks ieskaitīts, jo tas netika uzstādīts oficiālās komisijas priekšā, tomēr katrs interesents video var pārliecināties, ka 25.94 sekunžu rekords tika pārspēts par par vairākām sekundēm.

Tiešām ātrs internets?!

Līdz šim esmu slēdzis līgumus / izmantojis pakalpojumus kopā jau 6 interneta provaideriem. Iemesli, kāpēc no viena vai cita esmu atteicies ir bijuši dažādi, tomēr mūžsens paliek jautājums, kuru tad īsti izvēlēties. Tā nu pirms kādas nedēļas kārtējo reizi nomainīju savu interneta piegādātāju no ***** (nosaukumu šim kantorim neminēšu, jo pat negatīva reklāma ir reklāma) uz Lattelekom optisko internetu ar 100Mbit ātruma ierobežojumu. Godīgi sakot, neticēju tam, ar ko tagad saskaros dien dienā - interneta ātrums ir fantastiski ātrs - Latvijas internetam tas atbilst augstāk redzamajam attēlam, tomēr ne sliktāks tas ir arī savienojumiem ar ārzemēm (daži testu piemēri redzami zemāk). Domāju, ka te vairs nav ko piebilst - kaut ko tādu kā pašreizējo Lattelekom optisko internetu Latvijā vēl nav bijis iespējams piedzīvot, tā ka, ja vien ir iespējams, iesaku arī citiem atteikties no mazajiem kantoriem un pāriet uz Lattelekom interneta izmantošanu.

Vai ir vērts iegādāties neoriģinālās datoru baterijas?

Dotais jautājums bieži vien ir nodarbinājis daudzu portatīvo datoru lietotāju prātus. Tā kā arī man ir plānots tuvākajā laikā nomainīt datora bateriju, tad veicu sīkāku googlējumu dotajā jomā.
Mans labākais atrastais raksts par minēto tēmu nāk no ComputerWorld.
Tiem kam slinkums lasīt - rakstā secināts, ka, ja netiek pirktas pašas lētākās baterijas, tad problēmām nevajadzētu rasties. Tā ka - laikam jau pasūtīšu no kāda cita tirgotāja, nevis pirkšu no Apple.

12.5 patiesības par vīriešiem

Pārpublicēts no draugiem.lv - precīzu linku vairs atrast neizdodas, tomēr source ir norādīts! :) Raksts ir veidots no sievietes viedokļa. Lai nu kā - jāatceras, ka visi vīrieši nav vienādi, tomēr arī katrā jokā ir daļa patiesības. Raksts:


12,5 atklājumi kopdzīvē ar vīrieti

No rīta, apmeklējot tualeti, es pamanīju, ka tualetes poda vāks ir pacelts. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājās apmeties vīrietis.

Kaut arī sākumā es domāju, ka viņš neiedzīvosies: viņi taču ir kaprīzi… Pirmkārt, viņš paziņoja: ja jau mēs esam nolēmuši dzīvot kopā, tad lietot prezervatīvu ir vienkārši nehumāni. Tiesa, neprecizējot – attiecībā pret ko. Iezīmējās varianti. Mīļoto, liekas, interesēja tikai viņš pats. Mani tas neapmierināja. Es apvainoju viņu egoismā un bezrūpībā. Viņš man ieteica iegādāties vibratoru. Es viņam atgādināju, ka dzīvojam AIDS laikmetā. Viņš teica, ka neesot Tāds. Es pagrozīju pirkstu pie deniņiem. Viņš sabāza koferī savas kaklsaites. Es šķībi pasmaidīju. Viņš aizcirta durvis. Es pārkrāsoju matus. Viņš atslēdza ar savu atslēgu.
- Knapi paspēju līdz aptiekas slēgšanai. Lūk, - viņš sniedza man mazu paciņu.
- Vai tad tu biji ruda?

Un tā: mēs sākām dzīvot kopā. Vakarā atgriežoties mājās, es jau vairs nesabijos no tā, ka logos deg gaisma. Un neteicu telefona klausulē: “Jūs ne turp piezvanījāt”, ja kāds izrunāja viņa vārdu. Papildus visam pārējam mans spilvens smaržoja pēc viņa odekolona. Mīļotais naktīs krāca, vilka segu uz savu pusi – un sega krita uz grīdas. Ne sev, ne citiem.

Viņš tualetē lasīja “SEX” un sauca pa spraugu: “Papīru!”
- “Izplēs pirmo lapaspusi. Un lai es to draņķi mājās neredzētu!”

Viesos viņš citēja Kantu. Katru dienu kāpa manam mincim uz astes, taisnojoties, ka netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Un nez kāpēc uzdāvināja man piepūšamo gumijas laivu. Viņš modināja mani naktīs ar skūpstiem, nošķaidīja vannas istabā spoguli ar zobupastu un ziemā dāvināja zemenes. Īsāk sakot, bija neatvairāms.

Manā mājā parādījās mūzikas centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta līdz vakaram. Hanteles gulēja zem gultas bezdarbībā. Sūcot paklāju, man katru reizi tās nācās pārstumdīt no viena kakta uz citu. Viesi vienmēr aiz tām klupa un krita. Kaimiņiene teica, ka tie dzelži maitā viesistabas estētisko izskatu. Neizturējusi es piedāvāju tās aizvākt uz pieliekamo. Mīļotais iedegās niknumā un atgādināja, ka vesels gars mājo tikai veselā miesā. Un izrādījās, ka viņš jau ir noskatījis svaru stieni sporta preču veikalā. “Muskuļi ir jātrenē,” viņš teica. Toties man tagad vienmēr pa ķērienam bija skūšanās putas.

Un galvenais, es pilntiesīgi varēju piedalīties draudzeņu sarunā “Bet manējais vakar”:
a) līdz rītam spēlēja kompjūterspēles,
b) visu dienu nogulēja zem mašīnas,
c) apēda nedēļas kotlešu krājumus,
d) sasita tasīti un apmainīja izdegušu lampiņu,
e) atkal smēķēja tualetē,
f) teica, ka seriāli notrulina,
g) visu vakaru skatījās boksu,
h) noslēpa manu telefonu grāmatiņu,
i) ir draņķis un asinssūcējs.

Īsāk sakot, kopdzīve ar vīrieti atnesa man kaudzi atklājumu. Patīkamus un ne pārāk.

* Pirmais atklājums: viņš ir.


* Otrais atklājums: viņš vienmēr grib ēst!
Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās manis neieredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, šņabis, makaroni. Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgais jautājams “Ko pagatavot vakariņās?” mani satrieca vairāk par “būt vai nebūt”. Es no niknuma kvēloju. Es bez pārtraukuma kaut ko cepu, vārīju, rīvēju un garšoju. Es pieņēmos svarā par trīs kilogramiem. Mīļotais vienmēr bija gatavs kaut ko apēst. Kad viņš ar frāzi: "Vai mums ir kas garšīgs?" skatījās ledusskapī 10 minūtes pēc pusdienām, man viņam gribējās iespert. Un aizcirst durvis. Es sapņoju, lai veikalu plauktos parādītos produkti ar uzrakstu: "Vīriešu ēdiens. 10 kg." Nopirki, un diena brīva.

* Trešais atklājums: viņš slēpa zeķes.
Ceru, ka ne no manis. Nē, nu tas, ka viņš tās valkāja, protams, man nebija noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus tekstilrūpniecībā, bet… atnācis no darba, viņš pirmām kārtām atrada klusāku vietiņu un tur, kā tāds kāmītis, pirms tam satinis mazā kamolītī, paslēpa zeķes. Un nekāda iespaidošana nelīdzēja, lai šie “pierādījumi” tiktu nogādāti vismaz līdz vannasistabai. Ar maniakālu stūrgalvību mans mīļais glabāja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un, liekas, bija gatavs noplēst grīdas līstes, lai tikai tur varētu noglabāt savus dārgumus.

* Ceturtais atklājums: viņš rakstīja testamentu katru reizi, kad viņam sāpēja zobs vai sākās iesnas.
Viņš stenēja, uhināja un īdēja kā ievainots bizonis. Pēc vārda “poliklīnika” izdzirdēšanās viņam sākās smakšanas lēkmes un viņš klauvēja pie manas žēlsirdības, lūdzot viņu piebeigt lai tikai izbēgtu necilvēciskām mokām. Turot mani pie rokas, viņš cēlsirdīgi deva padomu pirms pārdošanas pārkrāsot veco opeli. Un, kā jau īsts vīrietis, aizturot raudas pirms nāves, šķīrās no sev sirdij tik mīļām lietām: mūzikas diskiem, mobilā telefona un avīzes “Sports”.

* Piektais atklājums: viņš prata klusēt.
Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt, blenžot televizora ekrānā un neizdvest ne vārda. Ja viņam dotu vaļu – viņš, cilvēks, kurš zināja divas valodas un kuram bija augstākā izglītība, iegrožotu saziņu ar mani trīs frāzēs:
a) “labrīt, dārgā”,
b) “kas mums ir vakariņās, mīļā”,
c) “nāc pie manis…”

Taisnības labad gan jāpiebilst, ka viņa sarunas ar māti un saviem paziņām arī neizcēlās ar īpašu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko draugu balstījās uz kopīgu futbola spēļu skatīšanos un iespaidīgu komentāru birdināšanu:
- Piespēli, padod piespēli, es teicu!
- Nu mēsluvabole.
- Andri, padod alu…

* Sestais atklājums: spējot dienām klusēt, viņš necieta klusumu.
Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to, ka muzikālajam centram viņš pieskārās biežāk nekā man, viņš nekad neatrāvās no televizora, pārslēdzot kanālus gaismas ātrumā. No sākuma līdz beigām mans mīļais skatījās tikai ziņas un sporta pārraides. Visu pārējo laiku viņš spaidīja pulti. Bildītes uz ekrāna zibsnīja kā mežonīgā kaleidoskopā. Man no tā reiba galva. Un nedod dievs nejauši nostāties uz līnijas starp viņu un televizoru. Momentā sekoja ass, diplomātisks demaršs: “Paej nost no ekrāna!”

* Septītais atklājums: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju. Viņa īpašumā skaitījās:
a) vieta pie galda,
b) mīļākais krēsls.

Pat viesi nedrīkstēja sēdēt uz viņa ķeblīša virtuvē. Un nabaga kaķis kā lode izlidoja no mīkstā krēsla, tikai izdzirdot pazīstamos smagos soļus.

Es robežas nepārkāpu. Sievišķīgā intuīcija man teica priekšā, ka labāk netīkot uz vīrieša troni, viņa svēto krūzīti un majestātiskajām čībām. Turpretī var paslēpt nīstās hanteles vai pat nodot tās metāllūžņos – mans dārgais sportists vērtīgo mantu zudumu diez vai pamanītu.

* Astotais atklājums: uzraudzība un kontrole.
* Ar ko tu runāji pa telefonu?
* Kas ir tas briļļainais tips fotogrāfijā?
* Kur biji no četriem līdz pieciem?
* No kurienes tev šie auskari?
Atbildes:
ar draudzeni;
mans brālis;
frizētavā;
tu uzdāvināji.

* Devītais atklājums: es vairs nevarēju stundām gulēt aromātiskajās vannās.
Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis par katru cenu centās iekļūt telpā. Te viņam steidzami bija nepieciešama zobu suka. Te asa vajadzība apskatīt jau divus mēnešus pilošo krānu. Te interesēja, vai viņš ievietosies vienā vannā kopā ar mani un cik daudz ūdens izspiedīs Arhimēda likums. Te viņam pēkšņi bija kļuvis skumīgi vienam un viņš dīdijās gar durvīm, klauvējot pie manas sirdsapziņas: “Es ciešu no saskarsmes trūkuma!” Taču man atlika tikai iziet, kā cietušais tūlīt atgriezās savā krēslā.
“Ei, un kā tad ar Arhimēda likumu?” jautāju.
“Ieiešu dušā,” attrauca mīļais un iebadīja degunu avīzē.

* Desmitais atklājums: viņam auga bārda.
Auga, protams, arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā. Taču agrāk uz randiņiem viņš nāca gludi skuvies. Tagad redzēju viņu gandrīz cauru diennakti… Man sāka lobīties āda uz sejas.

* Vienpadsmitais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus!!!
Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties nevienā no divām viņa puslodēm. Kaut gan, es domāju, viņš palaistu garām arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos. Un uz ielas.
“Uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm. Laiks pirkt šampanieti,” tika dziļdomīgi secināts.

* Divpadsmitais atklājums: viņš izrādījās briesmīgi nepraktisks.
Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko iesmērēja tirgus sievas. Un vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. “Es tevi mīlu,” teica viņš, sniedzot ziedus.

* Divpadsmitais ar pusi atklājums: viņš mani mīl.
Vispār dzīve ar vīrieti ir kā šaha spēle. Nemitīga sacensība ar nerakstītiem, neskaidriem noteikumiem.
- Tā zirgs neiet.
- Muļķīte... kā tad tas iet?
- Divi lauciņi uz priekšu, viens sāņus.
- Lai kaimiņš tā iet. Es iešu tā…
- Kopš kura laika tādi noteikumi?
- Kopš pagājušās minūtes…
- Es teicu!
- Ej, mīļā…

Mana mīļākā reklāma

Gadu gaitā ir redzētas simtiem un pat tūkstošiem dažādu reklāmu. Un tomēr - tā labi padomājot - mana mīļākā reklāma no visām ir šī! :)



Priecāšos par linkiem komentāros uz jūsu mīļākajām reklāmām!

Afgāņu zēns no karavīriem iemācījies latviešu valodu

Kādu laiku atpakaļ jau webā klejoja šis video. Kopumā - amazing. Vienīgi domājams, ka pats čalītis nemaz nezin, ka viņš lamājas un ka tas skaitās necenzēti.

Dzeršana + autobraukšana

Mēs jau esam pieraduši pie mūsu CSDD filmiņām - pēdējās no tām demonstrēja nāvīgi viltīgo ātrumu, citas bijušas asiņainas un nepatīkamas. Lai nu kā, zināms efekts no tām visām bija. Šodien uzgāju jaunāko Austrālijas CSDD gatavoto filmu par sēšanos pie stūres tam nepiemērotā situācijā. Un jāsaka godīgi - bija tiešām iespaidīga. It sevišķi pēc septembrī piedzīvotās avārijas lika nedaudz aizdomāties...

Vecā labā patiesība par vīriešiem

Veca un laba patiesība par vīriešiem (kopēts no draugiem.lv). Lielākajai daļai var piekrist! :)

1. Tavas telefonsarunas ilgst 30sekundes.
2.Filmās kailas biežāk rāda sievietes.
3.Nedēļas atvaļinājumam tev pietiek ar vienu koferi.
4.Nav nepieciešams sekot, kurš no draugiem ar ko mīlējas.
5.Rinda uz havaju ir par 80% īsāka.
6.Tu pats spēj atvērt visas pudeles.
7.Draugiem ir nospļauties par tavam raxtura izmaiņām.
8.TV kanālus pārslēdzot,tev nevajag apstāties ilgšk par 5sekundēm uz kanālu.
9.Tavas pakaļas forma neiespaido darba piedāvājumus.
10.Orgasmi vienmer ir īsi.
11.neuzbrūk puiši vārtsargu maskās.
12.nevajag vienmer nēsāt līdzi somu ar pirmās nepieciešamības lietām.
13.kad tevi kritizē tu nekrīti panikā ka visi tevi neieredz.
14.Garāža un TV pults ir tikai tavas.
15.Precības nokārtojas pašas no sevis.
16.Ja kāds tevi aizmirst kaut kur uzaicināt viņš joprojam bus tavs draugs.
17.Tavas apakšbikses maksā 5ls pa trim.
18.Tev nav jāskuj nekas zemāk par kaklu.
19.Darbabiedri nespēj tevi novest lidz asarām.
20.Nav jāaizmieg blakus spalvainai pakaļai.
21.Ja nēesi aprecējies lidz 34gadu vecumam neviens tam nepievērš uzmanību.
22.Viss kas ir uz tavas sejas ir īstā krāsā un formā.
23.Sēžot mašīna blakus vadītājam vari izbaudīt klusumu.
24.Visas problēmas vari atrisināt ar ziediem.
25.90% no laika kad neguli domā par sexu.
26.Ar trijiem pāriem apavu tev ir vairāk nekā pietiek.
27.Neviens nepārtrauc anikdoti kad ienāc telpā.
28.Kad tev ir karsti vari novilkt krekliņu.
29.Auto pārdevēji var tev nemelot.
30.Tev ir pofig vai kāds redz tavu jauno frizūru.
31.Vari ar čomu klusējot skatītie hokeju neplosot sevi ar jautājumu: Vai tikai viņš nav dusmīgs uz mani?
32.Visu mēnesi tev ir vienāds garastavoklis.
33.Nebrauksi uz citu DUS tikai tāpēc ka šī ir pretīga.
34.Māki alus pudeli attaisīt vismaz 20 dažādos veidos.
35.Neviens nekad nelūr uz tavām krūtim kad sarunājies ar kādu.
36.vari ieskriet pie drauga bez nelielas dāvanas.
37.Ja nepiezvanīsi draugam noteiktajā laikā, viņš nevienam nestāstīs cik ļoti esi mainījies.
38.Nekad nelaidīsi garām iespēju nodarboties ar sexu tikai tāpēc ka tev nav garastavoklis.
39.Nav jāatceras dzimšanasdienas un kāzu gadadienas.
40.Ja kāds cits ierodas uz ballīti tādās pat drēbēs kā tu, jūs varat kļūt par labiem draugiem.

Vīriešiem ir viegla dzīve bet ja nebūtu sievietas tad vīriešiem nebūtu vērts dzīvot.

Amazing parking

Reizēm daži cilvēki spēj dabūt gatavas visneiedomājamākās lietas... Mums atliek vien jautājums - kā kaut kas tāds vispār ir iespējams???

Dibenmati

Šodien spoki.lv izlasīju foršu rakstu, kas it kā esot pārpublicēts no draugiem.lv domubiedriem. Lai nu kā - uzrakstīts ir tiešām tēlaini un funny! Pie viena - jāizsaka līdzjūtība autoram! :) (Bilde ņemta no ning.com, cik zināms, nav autora... :) ).

Pārpublicētais raksts:

Nekādā gadījumā neskujiet savu dibena apmatojumu. Nesen es pieļāvu savu mūža lielāko kļūdu un nu es vēlos padalīties ar savu stāstu, lai jūs varētu mācīties no manas kļūdas. Tas viss sākās ar manu problēmu normāli pakakāt.

Nē, man nebija aizcietējumi, tā nebija arī kakāšanas regularitāte — tā bija kakāšanas tehnika. Liekas, mani dibena mati bija atauguši tik gari, ka mazās fekāliju bumbiņas (ziemas ķirši - red. piez.) sāka ķerties mana dibena biezajos džungļos. Tas mani padarīja traku, ZINOT, ka vēl ir kaut kas ko nokratīt no dibena, bet dēļ šiem lipīgajiem sūdiem, kas karājas mana dibena matos, to nav iespējams izdarīt. Galu galā man būtu divas iespējas: vai nu ar papīru uzmanīgi nokabināt šos kukulīšus (kas prasītu ļoti lielu precizitāti, par cik es neredzu, ko es tur daru), lai izvairītos no šī radījuma izsmērēšanas pa visu dibena spraugu, vai arī vienkārši brutāli slaucīt un cerēt, ka varēšu visu notīrīt pirms pods nebūs pārbāzts ar papīriem, tādejādi zaudējot iespējas to visu noskalot.

Es apdomāju savu problēmu un nolēmu rīkoties pēc tobrīd šķietami spožās idejas. "Tas taču ir mans dibens un mani dibena mati, vai ne? Tad kāpēc gan man šos matus vienkārši neiznīcināt, jo tad manas pļekas birs kā smērētas" Es pie sevis domāju. Šis paziņojums ieies vēsturē kopā ar citiem nožēlojamiem paziņojumiem, kā "Cik gan daudz indiāņu tur varētu būt?" vai "Šī ir piemērota diena lai brauktu", vai arī "Lūk AOL tagad ir pilna pieeja Usenet". Un tiem pievienosies arī mana ideja par dibena skūšanu.

Šo tik ļoti atbildīgo operāciju veicu tajā pašā naktī ar lētu, vienreiz lietojamu skuvekli un dvieli uz kā sēdēt. Sākot no apakšas, no dibena spraugas, līdz pat dibena vaigiem, sāku grūto atbrīvošanos no dibena matiem uzdevumu. Normālos apstākļos vajadzētu skuvekli attīrīt no saskūtajiem matiem un dažādām gļotām, ko es arī darīju, tam izmantojot dvieli. Lēnām, mani dibena kalni un dibena sprauga sāka līdzināties maza bērna dibenam. Visbeidzot, pēdējo reizi iztīrīju skuvekli un apskatīju savu darbu. Dvielis bija pilns ar dibena matiem, bet pats dibens bija gluds un maigs kā zīds. Es pasmaidīju, domājot, ka nu manām bēdām ir gals.

Viss tikai sākās.

Tagad man ir liels respekts pret dibena apmatojumu. Gluži kā visam, ko Dievs ir radījis, ir liela nozīme eksistencē. Tikai dienu pēc sava varoņdarba, sapratu cik liela nozīme ir tam, ka tev ir matains dibens. Pirmkārt, apmatojums nodrošina berzi. To es sapratu jau nākošajā dienā, kad es izgāju ārā no mājas lai dotos uz mācību stundām. Pēc uziešanas pa trepēm uz otro stāvu, sākot svīst, sajutu kaut ko nepatīkamu. Sviedri krājās manā dibena spraugā un radīja nepatīkamas sajūtas maniem dibena vaigiem, kad ik uz katra soļa tie sāka slīdēt viens gar otru. Domāju aiziet uz tualeti un noslaucīt dibenu, bet bija jāsteidzas uz stundu. Galu galā nodomāju, ka gan jau sažūs.

Tie sažuva. Diemžēl sažuva kopā ar mikroskopiskām kaku daļiņām, kas atradās pie manas atveres. Kad es piecēlos kājās, mani dibena vaigi bija salipuši kopā ar gļotaino, lipīgo sviedru un kaku masu. Līdz es sāku ceļu savām kojām, sāka niezēt. Velns, kā niezēja Likās, ka vesels skudru pūznis ceļo uz augšu un leju starp maniem dibena vaigiem. Cīnoties ar vēlmi pakasīt dibenu, es paātrināju tempus, lai tikai ātrāk tiktu uz kojām.

Diemžēl šī nodarbība lika man atkal svīst, un līdz es tiku līdz savai istabai, mani dibena vaigi atkal slīdēja viens gar otru, turpu šurpu, kā divām uzbudinātām vardēm. Es ātri novilku bikses un nostājos ar dibenu priekšā ventilatoram un pavēru savu dibenu pret to. Līdz ko es pavēru savus dibena vaigus, uzvirmoja šausminoša smaka, kas piepildīja visu istabu. Visi suņi četru kvartālu rādiusā sāka gaudot. Tas bija pats lielākais murgs, kad mana dibena nobriedinātā sviedru un kaku smaka saplūda ventilatorā un tad no ventilatora pūta man sejā. Es cīnījos ar vemšanu, kamēr mans dibens izdalīja asu smaku, kurā bija sajūtams sviedru un paša kaku aromāts, kuru man sejā pūta ventilators. Un prātā bija tikai viena doma: "Tā tas turpināsies līdz ataugs dibena apmatojums. Nedēļām ilgi."

Vēlāk, cīnoties ar savu problēmu, es pie katras izdevības slaucīju dibenu. Es atklāju vēl vienu dibena matu priekšrocību — ventilāciju. Katru reizi, kad es palaidu pirdienu, tas palika iesprūdis starp dibena vaigiem. Acīmredzot sārtie brāļi bez matiem, var radīt vakuumu, kad tie ir saspiesti kopā, kas radīja tracinošus pirdienus, kas ceļo starp dibena vaigiem, kā apmaldījies žurka.

It kā ar to nebūtu pietiekoši daudz mocības. Tagad es piedzīvoju jaunas mocības. Kā jebkurš, kas ir jebko noskuvis zina, ka apmatojumam ataugot, tas vispirms parādās kā rugāji. Iedomājies savu dibenu kā divas dienas neskūtu bārdu. Lūk, tas ir tas, ar ko es tagad cīnos. Tās ir ellīgas mokas. Ir bijušas tik daudz reizes, kad paskatos pa logu un nodomāju, kāpēc gan neizlekt pa to un neizbeigt savas mokas, kā slapjai peļķei uz asfalta, nevis turpināt izciest konstantās agonijas...